Pēdējā maltīte
Jaunajā Rīgas teātrī
Notikumu centrā ir reāls fakts – Francijas prezidenta Fransuā Miterāna atvadu maltīte, kas izrādījās viņa politiskās karjeras pēdējais skandāls, jo tajā tika pasniegti cepti savvaļas dziedātājputni – dārza stērstes, kuras ķert aizliedza likums. Un, tā kā šīs vakariņas nekur nav dokumentētas, dramaturģe Justīne Kļava ir izveidojusi savu stāstu par to, kas tajā vakarā būtu varējis notikt. Savukārt režisors Aiks Karapetjans to piedāvā kā pārspīlētu komēdiju ar grotesku aktierspēli. Jā, izrādē var izsmieties, ar apbrīnu noraudzīties, cik prasmīgi Ritvars Logins darbojas kā īsts šefpavārs, un nopriecāties, ka uz teātri neesi atnākusi ar tukšu vēderu, jo uz skatuves gatavotā ēdiena smarža izplatās pa visu Jauno zāli. Tomēr izrādes sāls ir iespēja ieraudzīt politiskās elites liekulību un to, ko vara izdara ar cilvēku. Vienīgi Miterāna monologs otrajā cēlienā, man šķiet, bija pārāk pilns ar pārspriedumiem par to, kas vainīgs, ka viņš zaudējis saikni ar realitāti, un tāpēc viss izrādes līdzšinējais spraigums mazliet noplaka… Bet Vilis Daudziņš ratiņkrēslā Miterāna lomā bija spīdošs, izcili bija arī Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš.