Fotogrāfijas no autoceļiem Liepāja – Klaipēda (A11), Kuldīga – Alsunga – Jūrkalne (P119), Labrags – Rīva – Sarkanvalks (V1186) un Ventspils – Grobiņa (P111).
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem, ziemas periodā kā pretslīdes materiālu izmanto mitro sāli, kas pēc sastāva ir līdzīgs tam, ko lauksaimnieki izmanto lopkopībā. Tāpēc jāatceras, ka pēc ceļu apstrādes ar sāls maisījumu uz tiem biežāk var sastapt meža dzīvniekus, kuri nāk pēc sāls un sāls ūdens.
“Dzīvniekiem sāls ir nepieciešams kaulu augšanai, muskuļu attīstībai un citiem svarīgiem procesiem. Latvijā dabā nav sastopami sāls atsegumi, tāpēc viņi laiza sāli gar ceļmalām, tā ir iespēja uzņemt nepieciešamos mikroelemetus,” skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.
“Mednieki izvieto dzīvnieku barotavās tā saucamo laizāmo sāli priekš meža dzīvniekiem, bet diemžēl viņi nespēj to ātri atrast un paiet laiks, kamēr viņi pierod pie vietas, kur tas tiek izvietots. Ceļmalās sāls ir vieglāk pieejams, ” piebilst K. Kovaļenko.
Pieturoties stabiliem ziemas laikapstākļiem, arī turpmākajās dienās ceļi tiks apstrādāti ar sāli, tāpēc dzīvnieku interese par to saglabāsies.
Šogad janvārī uz valsts autoceļiem, velosipēdistu un gājēju celiņiem jau veikti uzturēšanas darbi par 6 934 362 eiro. Brauktuvju attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu mitrā sāls kaisīšanu veikta 91 907 km., brauktuvju kaisīšana ar mitro sāli – 121313 km., brauktuvju attīrīšana no sniega 46 350 km. Uz autoceļiem, kur to nosaka normatīvi, veikti arī rievošanas darbi, kā arī brauktuvju kaisīšana ar smilts-sāls maisījumu. Valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.