Kā stāsta arhitekte Zaiga Gaile, demontējot durvju kārbas, zem aplodām un dekoratīvajiem portāliem atsedzās iepriekšējo laiku sienu apdares kārtas – tapetes vairākos slāņos, zem tām avīzes vācu un angļu valodā, kur var redzēt izdošanas datumu. Musses zālē tika noņemts iebūvēts spogulis zāles aizmugures sienā un zem tā atklājās sarkanas tapetes ar auduma imitāciju. Tās esot raksturīgas 19.gadsimta sākuma posmam.
Otrs tapešu atsegums atklājās ieejas gaitenī pirms Musses zāles. Gaile skaidro, ka poļu restauratoriem, veicot remontu 1988.gadā, acīmredzot bija uzdevums uzlabot zāles skaņas izolāciju un tika uzlikta dubulta siena vairāku metru garumā. Šis esot unikāls atradums, kur tapetes saglabājušās lielā laukuma bez bojājumiem.
Savukārt tējas salonā trešajā stāvā zaļas puķainas tapetes atradās zem trijstūra dekoratīvā durvju portāla. Atrastas arī sarkana auduma tapetes zem durvju un logu kārbām tai pašā Musses biedrības stāvā. Arhitekti izveidojuši karti ar dokumentu atradumu vietām ēkas plānā. Galvenās lokalizācijas vietas ir Musses stāvs un bēniņi, bet vecas avīzes un žurnāli atrodas arī negaidītās un neparastās pagrīdes slēptuvēs.
Citi lasa
Piemēram, labi saglabājies 20.gadsimta sākuma modes žurnāls ar zīmētiem modeļiem un pat lapa ar auduma piegrieztnēm.
1912.gada 7.janvārī Musses biedrība svinēja 125 gadu pastāvēšanas jubileju, un šis notikums tika atzīmēts ar grezni iesietu katalogu. Tajā rūpīgi uzskaitīti biedrības biedri, starp kuriem vairums ir vācu muižniecība un pilsoniskā elite. Goda biedru sarakstā ir Rīgas mērs Georgs Armisteds un cara valdības gubernators ar svītu.
No biedrības 100 gadu jubilejas svinību ceremonijas demontāžas laikā atradusies programma ar pusdienu ēdienkarti un koncertu. Saglabājušies biedrības statūti dažādu gadu izdevumos, bibliotēkas grāmatu katalogs. «Pēc biedru saraksta ir pilnīgi skaidrs, ka Musses biedrībā, kas mita Vāgnera namā un dibināta jau 1787.gadā, satikās ietekmīgā Latvijas vācu muižniecības elite,» uzsver Gaile. Esot uzrunāta vēsturniece Inta Dišlere, kura piekritusi nodarboties ar biedrības un tās biedru pētniecību.
Tomēr ne visi atradumi bijuši pozitīvi.
Demontējot apmetumu bijušā teātra zāles sienām, atklājusies bēdīga aina – sienas esot stipri bojātas, vairāk nekā tas tika iepriekš paredzēts. Apstiprinājies fakts, ka pirms 250 gadiem teātra zāle ir uzbūvēta bijušās noliktavas vietā – visas ķieģeļu mūra sienas sastāv no aizmūrētām arkām un ailām, kas izraibinātas ar dažāda izmēra plaisām. Laiku slāņi pārklājas un dažbrīd esot nopietnas bažas par sienu nestspēju. Līdz ar to konstruktoriem jāpētī un jāpārstrādā iepriekš noteiktie būvprojekta risinājumi.
Kā ziņots, projektu «Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana »Rīgas Vāgnera namā", Riharda Vāgnera ielā 4, atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas dome.
Pērn Vāgnera teātra atjaunošanai kopā piesaistīti līdzekļi 20 miljonu eiro apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un pieci miljoni eiro no Vācijas valdības. Līdz ar nodrošināto finansējumu bija iespējams sākt projekta īstenošanu, kopā nama atdzimšanai nepieciešami vairāk nekā 40 miljoni eiro.
Atklāt atjaunoto Vāgnera teātri iecerēts 2026.gadā.
Foto: Dārgumi Vāgnera namā