Jau tradicionāli janvārī Rīgas zooloģiskais dārzs apmeklētājus gaida ciemos ne tikai dienā, bet arī vakaros, kad izgaismotās alejas un takas tā vien vedina uz nesteidzīgu pastaigu. Šis gads nav izņēmums – līdz 24. janvārim zoodārza kases strādās līdz plkst. 19.00 (pa teritoriju pastaigāties iespējams līdz plkst. 20.00).
Daudzi no zoodārza dzīvniekiem tieši ziemā āra aplokos jūtas īpaši labi. To skaitā – Amūras tīģeri, kas dabā sastopami Tālo Austrumu taigā.
Citi lasa
Dzīvniekiem ir savs kalendārs un to neietekmē ne sniegs, ne arī sals. Kad dienas kļūst garākas – tuvojas pavasaris. Ja pavēro pāvu astes, tas jau ir tuvu, jo vasaras beigās zaudētā garo spalvu rota jau ataugusi pilnā krāšņumā, tātad drīz varēs sākties riests. Savukārt, Japānas dzērves jau pa reizei dejo un klaigā, kaut jābrien pa kupenām. Bet vakarīgas pastaigas cienītājiem pievakarē var palaimēties saklausīt ūpja ūjināšanu, vai meža pūces vai urālpūces skanīgo balsi.
Sakarā ar Covid-19 izplatības dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, apmeklētājiem nav iespējams vērot dzīvniekus iekštelpu ekspozīcijās.
Ja ņem vērā to, ka Dienvidu puslodē šobrīd vasara pašā plaukumā, tad nav brīnums, ka arī zoodārza ķenguru mītnē jaunumi teju katru dienu. Vēl nesen mātes somu pameta purva valabiju mazulis un nu tas, kārē pēc mātes piena, tikai reizumis iebāž galvu savā iepriekšējā dzīves vietā pie pupa.
Gadu mijā apmeklētāji ar sajūsmu ziņoja, ka rudajam ķenguram mazulis izbāzis no somas galvu. Nu pacietīgākajiem vērotājiem var palaimēties redzēt, kā jaunais ķengurpuika, vēl nedroši, bet visai apņēmīgi, lēkā pakaļ mātei un, paguris, atkal ieraušas atpakaļ somā, kurā pavadīti aptuveni seši mēneši.