Rīga +9°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau sesto reizi kopš 1998. gada tika rīkota Latviešu tautastērpu skate.
Romantiskā noskaņā uz Mēness izgaismota 50 metrus gara ceļa devās visu vecumu tautastērpu modeļi, ar neviltotu pašapziņu izrādot savus tērpus, iemiesojot Latvijas kultūras plašumu un pamatīgumu.
Galveno balvu, atbalstītāja “Rimi” sveicienu un 2000 eiro naudas prēmiju saņēma Janta Meža par Kurzemes novada tērpu kolekciju.
Skatē tika pasniegtas arī divas īpašās balvas – tautas lietišķās mākslas studijai “Dzilna” par studijas dalībnieču tērpu kolekciju «Ceļā uz 1. latviešu dziedāšanas svētkiem» un Maijai Kulakovai par ilggadēju dalību latviešu tautas tērpu skatēs.
Nominācijā No iepriekšējām paaudzēm saglabātais tērps godalgotu vietu ieguva Dagnija Jākobsone par Krustpils novada sievas tērpu, kas saglabātas no iepriekšējām paaudzēm.
Nominācijā Tautastērps koriem godalgota vieta Latvijas Universitātes sieviešu korim “Balta” par Abrenes novada sieviešu tautastērpu, 19.gs. pirmā puse.
Nominācijā Tautastērps deju kolektīviem 1. vietu ieguva Dienvidkurzemes novada Vērgales kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte” Dienvidkurzemes, ar Nīcas, 19.gadsimta 2.puses tērpiem. 2. vieta ir Saldus novada pašvaldības aģentūras «Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs» Deju kolektīvam “Kursa” par Kurzemes, Saldus novads 19.gs.vidus tērpiem. Savukārt 3. vieta – Ropažu novada Garkalnes pagasta kultūras centra «Berģi» Vidējās paaudzes deju kolektīvam “Madara” par Austrumvidzemes novada, Madonas apriņķa sievas un vīra tērpiem 19. gs. vidus – 19.gs. 2. puse.
Nominācijā Tautastērps folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem godalgota vieta Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim par 19.gs. beigu, 20.gs. sākuma Nīcas tērpiem.
Nominācijā Individuālais vai ģimenes nokomplektētais tautastērps 1. vietu ieguva Eduards Plankājs ar 11.-12.gs. (vēlais dzelzs laikmets), Talsu novada, Laucienas pagasta tērpu, un Austra Matveja ar 19.gs. tautastērpu no Austrumvidzemes, Cesvaines un apkārtnes. 2. vietu šajā nominācijā izpelnījās Anta Strauta ar – 19.gs vidus Austrumkurzemes tērpiem, un biedrībai «Latgales etnogrāfiskā vēstniecība» ar Latgales – Vidsmuižas meitas tērpu no 19.gadsimta 1.puses. 3. vietā – Janta Jasjukeviča ar Vēlā dzelzs laikmeta, Salaspils novada, Salaspils pagasta tērpu.
Nominācijā Individuālais vai ģimenes pašdarinātais tautastērps (vismaz 70% pašdarināts) 1. vieta Antai Strautai – Dienvidkurzemes, 19.gs vidus tērps un Melitai Mednei 19. gs. Saldus novada. Lutriņu pagasta tērps. 2. vieta Mārai Bičevskai – Kuldīgas novada tautastērps, 19. gs. 2. puse. 3. vieta Aijai Trimdalei-Deksnei – Vidzemes Raunas draudzes novads, aptuveni 19. gs vidus tērps.
Nominācijā Tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības un citas personu grupas darinātais tautastērps. 1. vieta SIA «Austras raksti» par Ziemeļlatgales meitas 19.gadsimta tautastērpa atdarinājumu, Rietumvidzemes sievas 19.gadsimta tautas tērpa atdarinājumu, Zemgales sievas 19.gadsimta tautas tērpa atdarinājumu. 2. vieta Mariannai Inčai – 19. gs. otrā puse, Piebalgas, Vidzemes novada ziemas tērps. 3. vieta Intai Ezerniecei – 19.gs. otra puses Vidzemes novada vasaras tērps.
Šā gada tautastērpu vērtēšanas komisijā bija – Anete Karlsone, Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece; Aija Jansone – Dr. hist., Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja; Ieva Pīgozne – Dr. art., latviešu apģērba vēstures pētniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece; Irita Žeiere – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece; Inita Heinola – LNVM Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja.
Skates mākslinieciskais vadītājs Agnis Kristvalds, režisore Inese Mičule, horeogrāfe Liene Grava, grafiskais dizains Agnese Leilande, skaņu režisors Ivars Ozols, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, projekta vadītāja Linda Rubena, tehniskais producents Jānis Liniņš, tehniskais nodrošinājums SIA Full Stage, scenogrāfijas ražotājs SIA GiftArt.
Krāšņos tērpus no skates aplūko šeit:
Citi raksti Dziesmusvētku sadaļā
