Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Filmas varoņi ir bezgala tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi liek nonākt politikas un vēstures krustpunktā.
“Tautas cīņa tolaik bija ārkārtīgi jēgpilna lieta. Kino tolaik pēkšņi kļuva par dzīvības un nāves jautājumu – gāja bojā divi operatori. Tajos laikos es biju tāds nihilists, bez lielas valstiskuma atziņas, radikāls jaunietis, kurš gāja pret straumi, un personiskā līmenī, domājot par nākotni, tā bieži vien bija tāda bezcerība,” tā filmā rekonstruēto laiku atceras režisors Viesturs Kairišs.
“Perioda drāmas jeb filmas par vēsturi, tajā skaitā 90. gadu vēsturi, ieņem stabilu vietu pēdējo gadu Eiropas kino piedāvājumā gan festivālos un kino repertuārā, gan televīzijā. “Janvāris” ir paaudzes stāsts, kuru varējām filmēt tikai noteiktos klimata apstākļos, tāpat ļoti būtiski, ka filmēšana sakrita ar 1991. gada notikumu 30 gadu atceres pasākumiem, kas filmas komandai palīdzēja psiholoģiski. Filmēšana globālās pandēmijas apstākļos prasīja gan papildu līdzekļus, gan milzīgu enerģiju visai filmēšanas grupai,” stāsta no filmas producentēm Inese Boka-Grūbe.
Filma Janvāris uz ekrāniem varētu iznākt 2022. gada sākumā.
Filmas komandā ir režisors Viesturs Kairišs, operators Vojcehs Starons, māksliniece Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece Rūta Lečaite, grima māksliniece Ilze Trumpe, producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, izpildproducenti Mārtiņš Eihe un Agate Prozoroviča.
Filmā kopā ar neprofesionāliem aktieriem piedalījās jaunie aktieri Kārlis Arnolds Avots, Alise Danovska un Sandis Runge, kā arī kino jomā jau pieredzējušie aktieri Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Imants Strads, Lauris Dzelzītis, Kaspars Dumburs, Igaunijas aktieris Juhans Ulfsaks un lietuviešu aktieris Aleks Kazanavičs.
Marta sākumā pie Saeimas ēkas pēc operatora un režisora Zigurda Vidiņa 1991. gadā filmētā materiāla līdzības filmas mākslinieces Ievas Jurjānes un mākslinieka Kārļa Utināna vadībā tika izveidota 1991. gada janvāra barikāžu rekonstrukcija.
Filma Janvāris tiek veidota kā Latvijas (Mistrus Media), Lietuvas (Artbox) un Polijas (Staron Film) kopprodukcija. Filmēšanā piedalījās vairāk nekā 50 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas kinoprofesionāļu, kā arī turpat 1000 masu skatu dalībnieku. Filmēšana tika organizēta saskaņā ar Kultūras ministrijas rīkojumu Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu filmēšanas procesā, papildus veicot regulārus SARS-CoV-2 antigēnu un PCR testus filmēšanas grupai un aktieriem visā filmēšanas periodā. Filmēšana notika Rīgā, Rēzeknes novadā, Ķegumā, Jūrmalā un Viļņā.
Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs, Lietuvas Nacionālais kino centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Polijas filmu institūts, Latvijas Televīzija, Latviešu fonds, kā arī Eiropas Padomes filmu fonds Eurimages.
Filmu studija Mistrus Media iepriekš veidojusi režisora Viestura Kairiša spēlfilmu Melānijas hronika, studijā tapušas tādas vēsturiskas drāmas kā Dāvja Sīmaņa Tēvs Nakts, režisora Šaruna Barta kopražojuma filma Mijkrēslis un režisora Deneša Naģa Dabiskā gaismā, kas tikko piedzīvoja pirmizrādi Berlīnes Starptautiskā festivāla konkursa programmā un saņēma vienu no festivāla galvenajām balvām – Sudraba lāci.
