Rīga +6°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ekspedīcija, kas norisinājās gandrīz mēnesi, bija nopietns izaicinājums gan fiziski, gan emocionāli, taču tās dalībnieki ar neatlaidību un spēcīgu komandas garu sasniedza savu mērķi. Latviešu grupiņai nācās varonīgi izturēt šī reģiona mežonīgo augstkalnu klimatu – spēcīgiem vējiem, kas purina telti un rada sajūtu it kā gar to brauktu vilciens, stindzinošu aukstumu un žilbinošu sauli. Neizbēgams bija arī retinātā gaisa efekts augstumā, kur skābekļa saturs ir zemāks par 50% no jūras līmeņa normas. Kāpiena laikā tika piedzīvoti vairāki kritiski brīži, kas pārbaudīja gan komandas saliedētību, gan katra individuālo izturību. Tāpat piedzīvoti skaistākie saulrieti un saullēkti, kas mirdzēja starp kalnu grēdām.
Neskatoties uz izaicinājumiem, mērķtiecība un rūpīga sagatavošanās ļāva latviešu alpīnistiem droši nokļūt virsotnē. Laimīgais 13 bija zīmīgs datums, jo tieši 13.februārī Akonkagvas virsotnē tika iedzīts Latvijas karogs.
«Kāpiens bija grūts – vējš brīžiem sasniedza 50–70km/h. Tas plosījās, kad atradāmies virs 6000m atzīmes.
Tad katrs solis bija pamatīgs izaicinājums. Šādos brīžos rodas dažādas pārdomas. Ceļš šādos apstākļos uz virsotni prasīja astoņas stundas! Taču brīdī, kad sasniegta virsotne, iestājas neaprakstāma atvieglojuma un patiesas laimes sajūta, ko papildina grupas biedru emocijas un apkārt esošā ainava! Šajā brīdī šķita, ka visas grūtības aizmirstas un ieguldītās pūles šķiet tā vērtas,» atzina ekspedīcijas vadītājs Andris Balodis.
Viņš stāsta, ka no desmit grupas dalībniekiem Akonkagva virsotni sasniedza deviņi, kas ir nozīmīgs rādītājs kāpēju grupai. Tikai viens kāpējs no grupas izstājās. Balodis atzīmē, ka visu grupas dalībnieku izturība un sagatavotība bija lieliska, tāpat veiksmes atslēga bijusi saudzīgi veiktais aklimatizācijas process. Lielai daļai kāpēju šīs virsotnes sasniegšana bija personīgais rekords.
