Draudzīgā, siltā un latgaliski sirsnīgā atmosfērā tika sadalītas Boņuka balvas. Par lielisku noskaņojumu rūpējās nepārspējamie vakara vadītāji Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris Jānis Pampe. Un šis tandēms nav radies nejauši! Viņus saista ne tikai latgaliešu saknes, bet arī radu būšana. Keišs ir Jāņa Pampes krusttēvs.
«Šis bija ļoti īpaši, jo man bija iespēja ar savu krusttēvu Andri Keišu pabūt kopā ilgāk par pāris stundām un vēl kopā novadīt Boņuku. Krusttēv, paldies!» pēc ceremonijas Instagram atzinās Jānis. «Meilo Latgola! Paldies Tev par vakardienu! Boņuks iepriecina ļoti, paceļ garu un satuvina!! Paldies krustdēlam Jānim par tik lielisko partnerēšanu uz skatuves!» saviļņots bija Andris Keišs.
Kopumā balvai šogad bija izvirzīti 127 pretendenti, no kuriem apbalvojumam žūrija nominēja 30. Balvas saņēma:
- Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos.
- Broņislavas Martuževas fonds Rakstītāja un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata Dzimst dziesmas tautā, dzimst… un koncertuzvedums Topi stipra, sirds.
- Daugavpils teātra izrāde latgaliski Kaids nūteikti atīs.
- Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja Andrupenes lauku sēta novadpētniece.
- Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss Juoņa Gleizda bolva fotografejā un fotogrāmata Gleizda metode.
- Jura Urtāna grāmata Latgales pilskalni un to folklora.
- Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.
- Folkloras kopas Upīte projekts – kolhoza laiku dziesmu atjaunošana.
- Koncertuzvedums Folk pasija: Francis Trasuns.
- Vinilplate Seimaņs Putāns Caur bolsim as eju un koncertizrāde Putāns. Toreiz un tagad.
Simpātijas balvu Žyks šoreiz saņēma raidījumu cikls Pazudušū pādu retrospekceja – pīrūbeža. Tas ir 6 raidījumu kopums, kur skatītājs var sekot līdzi divu jauniešu pārgājienam pa Latgales pierobežu.
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināta Veronika Dundure – Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja un kopš 2001. gada – Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociācijas vadītāja. Dzimusi un augusi Kārsavā. Veronikai latgaliešu valoda ir tuva jau kopš bērnības, jo viņa ir augusi latgaliski runājošā ģimenē. Latgaliešu valodai un literatūrai Veronika Dundure vairāk pievērsusies pagājušā gadsimta 80. gados. Pateicoties viņas darbam, jau vairāk nekā 20 gadus tiek organizēts skatuves runas konkurss Vuolydzāni un latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiāde, kurai kopš 2013. gada ir valsts atklātās olimpiādes statuss. Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociācija regulāri organizē konferences, seminārus, skaidro institūcijām par nepieciešamību mācīt latgaliešu valodu skolās. Pateicoties Veronikas un asociācijas neatlaidīgajam darbam, šobrīd skolās latgaliešu rakstu valodu ir iespēja apgūt 1.-9. klasēs, kā specializēto kursu – vidusskolas klasēs.