Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aizvadītajā nedēļā pirmo reizi publiski tika prezentēti Lietuvas dārgumi, kas bija paslēpti īpašā slēptuvē kopš kara sākuma 1939. gadā. Patlaban artefakti tiek atjaunoti, un ir paredzēts, ka tos ikviens varēs apskatīt Viļņas Baznīcas mantojuma muzejā jau šī gada beigās. Šis atklājums sniedz retu iespēju ielūkoties Lietuvas un Polijas lielvalsts vēsturē un kultūrā.
Regālijas sākotnēji tika atklātas pēc plūdiem 1931. gadā. Tolaik, tīrot plūdu atstātās pēdas Viļņas katedrālē, kādās kapenēs uzieti īsti dārgumi. Tika atrasti Polijas karaļa un Lietuvas lielhercoga Aleksandra Jagelona (1461–1506) kronis, kā arī kronis, ķēde, medaljons, gredzens un zārka plāksne, kas piederējusi Austrijas Elizabetei jeb Elžbietei Habsburgaitei (1436–1505). Tāpat starp atrastajām vēstures liecībām bija Polijas karaļa un Lietuvas lielhercoga Sigismunda II Augusta (Žigimanta Augusta) un viņa sievas Barbaras Radvilas (Barbora Radvilaitė, 1520/1523–1551) kroņi, scepteris, lode, trīs gredzeni, ķēdes un zārka plāksnes.
Lietuvas vēsturnieki raksta, ka artefaktus tolaik bija paredzēts guldīt līdzās monarhiem viņu kapenēs – tie bijuši daļa no atvadu rituāla. Arī kroņi nebija paredzēti valkāšanai – tos izgatavoja pēc augstmaņu nāves un, domājams, tos lika blakus augstmanim zārkā. «Šie atradmi mums sniedz unikālu ieskatu tā laika apbedīšanas un mirušo piemiņas tradīcijās,» teikts Lietuvas tūrisma aģentūras preses paziņojumā.
FOTO: Atrastie Viļņas dārgumi
Līdz pat mūsdienām ir bijuši neskaitāmi mēģinājumi šo dārgumu meklēšanā, tomēr tie beigušies bez rezultāta. Tikai 2024. gadā pētnieku uzmanību piesaistīja kāda īpatnēja paskata kapenes, kuras drīz vien tika lemts apskatīt no iekšienes. Izmantojot endoskopijai paredzētu kameru, kapenēs pētnieki beidzot pamanīja gadu desmitiem apslēptās monarhu dārglietas. Atrastās regālijas bija ietītas avīzēs, kuras datētas 1939. gada septembrī.
