Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dubultos apskatāmi vairāk nekā 70 arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi. Arhitektūra Dubultu apkaimē ir stilistiski un funkcionāli daudzveidīga – sastopamas gan vēsturiskas sabiedriskās un administratīvās ēkas, gan šarmantas zvejniekciema vasarnīcas.
Abi pastaigu maršruti sākas pie dzelzceļa stacijas Dubulti, kas vasarnieku apkalpošanai tika atvērta 1877. gadā. Jaunā stacijas ēka uzcelta 1977. gadā pēc arhitekta Igora Javeina projekta. 2015. gadā stacijas telpās tika izveidota laikmetīgās mākslas izstāžu zāle – Mākslas stacija Dubulti. No stacijas ēkas paveras lielisks skats uz Lielupi, kas šajā vietā pietuvojusies Rīgas jūras līča pludmalei aptuveni 300 metru attālumā.
Pastaigu maršrutā Dubulti Jūrmalu var iepazīt kā pazīstamu literātu dzīves, atpūtas un radošā darba vietu kopš 19. gadsimta 60. gadiem. Maršrutā kopumā iekļauti 23 objekti, un tas izstaigājams aptuveni divu stundu laikā.
Izejot caur Dubultu laukumu, kur savulaik bijusi Baltijā lielākā un lepnākā kūrmāja ar brīvdabas koncertdārzu, maršruts turpinās Zigfrīda Meierovica (1887–1925) vārdā nosauktajā prospektā, kur zināmais politiķis vairākus gadus dzīvojis. Līdzās atrodas krievu rakstnieka Ivana Gončarova (1812–1891) vārdā nosauktā iela, kurā atrodas 1936. gadā pēc Eižena Laubes projekta būvēts ķīmiķa un politiķa Miķeļa Bruža (1868–1941) nams.
Tālāk ejot, apskatāms bijušais Rakstnieku jaunrades un atpūtas nams, kurā 20. gs. 50.–80. gados atpūtās un strādāja pašmāju radošā inteliģence un arī pazīstami krievu literāti. Pa pludmalei tuvo celiņu var nonākt līdz izcilajai latviešu dzejniecei veltītajai skulptūrai Aspazija kāpās, to veidojusi tēlniece Olga Šilova.
Šaurākā Jūrmalas ieliņa – Aspazijas iela – aizved atpakaļ uz Zigfrīda Meierovica prospektu, tālāk ceļā aplūkojama Latvijas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidence un vairāki arhitektūras pieminekļi – 19.–20. gs. sākuma būves ar izteiksmīgiem koka rotājumiem, torņiem, stiklotām verandām un vitrāžām.
Pastaigas noslēgumā apskatāma Aspazijas māja – dzejnieces Aspazijas (1865–1943) dzīvesvieta, kurā savulaik viesojušies ievērojami latviešu kultūras darbinieki – Veronika Strēlerte, Andrejs Johansons, Antons un Pēteris Birkerti, Kārlis Skalbe, Zenta Mauriņa. Divstāvu koka ēka celta 1903. gadā un ir valsts nozīmes vēstures un arhitektūras piemineklis, tās fasāde bagātīgi apdarināta ar aplikatīviem kokgriezumiem. 2009. gadā, līdzās Aspazijas mājai atklāts piemineklis dzejniecei, tā autore ir tēlniece Arta Dumpe. 2012.–2014. gadā Aspazijas māja tika restaurēta.
Otra Dubultu apkaimes maršruta – Vecdubulti – ceļā aplūkojamas vairākas vēsturiskas sabiedriskās ēkas un neatkārtojamās Jūrmalas koka arhitektūras paraugi. Šajā maršrutā kopumā iekļauti 30 objekti un tas izstaigājams aptuveni divu stundu laikā.
Dubultu prospekta sākumā savulaik bijis aresta nams, tālāk – kinoteātra ēka, vēl tālāk – nams, kurā 1910. gadā bijis traktieris. Turpinot pastaigu pa mazajām Vecdubultu ieliņām, atklājas visdažādāko stilu būves – gan atturīgas koka vasarnīcas ar
Jūrmalai raksturīgo verandu stiklojumu, sena guļplanku ēka, pansijas tipa ēka ar bagātīgu kokgriezumu detaļu klāstu, gan greznas koka būves ar tornīšiem, ornamentu joslām un mežģīņotiem rotājumiem. Dubultos savulaik dzīvojusi Barklaja de Tolli ģimene, freilene Šarlote fon Bornhaupta, luterāņu mācītājs Fricis Šmithens, kurš dibinājis Dubultu ģimnāziju.
Dubultu prospektā 19 atrodas 1912. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta būvēta ēka, kurā 1918. gada 26. novembrī pilsētas mērs Juris Osītis jūrmalniekiem paziņoja par Latvijas valsts dibināšanu. Kad 1920. gadā izveidoja Rīgas Jūrmalu, ēkā atradās pilsētas valde, kuru līdz 1924. gadam vadīja Pēteris Belte.
Pastaigas noslēgumā maršruts aizved līdz izteiksmīgākajam apkārtnes objektam – monumentālai un krāšņai jūgendstila celtnei – Dubultu luterāņu baznīcai. Baznīcu par tautas saziedotiem līdzekļiem 1907.–1909. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa un Edgara Frīzendorfa projekta būvēja mūrnieka amata meistars Krišjānis Ķergalvis.
Pastaigu maršruti pieejami tīmekļvietnē www.visitjurmala.lv sadaļā Redzi un dari – Apskates vietas – Maršruti, kur ir arī Google karte ar maršrutu un aprakstu. Vietnē aplūkojami arī iepriekš izstrādātie maršruti pa Lielupi, Buļļuciemu un Bulduriem.
