Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Nils vest solīja jau sen, bet agrāk bērni Fabiass un Aurēlija bija mazi, atstāt vienus mājās nevarēju, tāpēc tikai tagad izlēmām doties tālākā ceļojumā ar domu atpūsties. Sākotnēji domājām ceļot divatā, bet vēlmi pievienoties izteica arī mūsu grupas «Kanisaifa» mūziķi,» žurnālam «Privātā Dzīve» stāsta Maija Sējāne-Īle. Gvinejas pilsēta Dabompa izvēlēta par galamērķi, jo ciemos aicinājis Nila paziņa – mūziķis un dejotājs Abdula Kamaras –, kurš ikdienā dzīvo Zviedrijā, bet Gvinejā viņam ir vairāki īpašumi.
Atmiņas par piedzīvoto ir raibas. «Atceros, kā Abdula veda iepirkties uz veikalu, kas beigās izrādījās milzīgs tirgus. Vēl interesanti bija iemācīties nomazgāties, izlietojot niecīgu daudzumu ūdens.
Tā kā ūdens tur ir problēma, ceļojuma laikā iemanījos dušošanās reizē iztikt ar dažām krūzītēm ūdens,» smejas Maija.
Vislielākais pārsteigums Īles sagaidījis kādā nelielā ciematiņā Bogori Baga, uz kuru Abdula ceļotājus no Latvijas aizvedis. «Mūs tur sagaidīja viss ciems. Droši viena Abdula kādam bija pateicis, ka mums šis ir savā ziņā kāzu ceļojums. Tur man un Nilam tika parādīts precību rituāls, kurā tika izmantota Nimba – Āfrikas sievietes dāsnuma simbolizējoša lelle. Mūs apbēra ar rīsiem un augļiem, lai būtu bagāti. Pēcāk viņi mūs sēdināja goda vietā uz īpaša paaugstinājuma. Ievilka arī dejās. Viss izvērtās par īstu festivālu. Mēs ciematiņa iedzīvotājiem iemācījām mūsu «Kas dārzā»,» stāsta Maija.
Mūziķi Gvinejā ne tikai vaļojās un svinēja, bet izmantoja iespēju pieslīpēt savu muzicēšanas stilu, ik pa laikam piedaloties meistarklasēs. «Mēs ar vietējo grupu «Baba Africa» pat ieskaņojām dēla Fabiasa kompozīciju «Manā mežā». Bija interesanti, jo viņi pilnīgi citādāk jūt ritmu un akcentus,» stāsta Maija, atzīstot, ka īstenībā ar divām nedēļām Gvinejā tomēr bijis par maz. «Gan jau vēl kaut kad brauksim atkal, jo sapratām, ka pēc ceļojuma abi esam kļuvuši daudz mierīgāki – gluži kā vietējie, kuri nezina, kas ir stress, un saprot, ka laiku nevar apsteigt.»
