Jānis Kārkliņš (1891-1975) – Lauris Dzelzītis
Dzejnieks, žurnālists un literatūrkritiķis Jānis Kārkliņš dzimis 1891. gadā Strenču novada Jērcēnos. Mācījies Valmieras tirdzniecības skolā. 1908. gadā pārcelies uz Rīgu, kur publicējas dažādos periodikas izdevumos. Pirmajā pasaules karā bijis kara korespondents, 1916. gadā iestājies latviešu strēlniekos. Pēc kara beigām īsu brīdi strādājis par skolotāju, 1919. gadā sācis darbu laikrakstā Jaunākās Ziņas, ilgus gadus ir tā atbildīgais redaktors; 1937. gadam darbu izdevumā pametis. Darbojies arī kā žurnāla Atpūta mākslas un kritikas nodaļas vadītājs. Izdevis piecus dzejoļu krājumus, īsprozu, vairākas ceļojumu un atmiņu grāmatas. 1944. devies bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur darbojies Latviešu palīdzības komitejā. Miris 1975. gadā Stokholmā.
Lauris Dzelzītis par savu varoni: «Mans varonis ir pamata pīlārs visai redakcijai un Emīlijas Benjamiņas progresīvo un drosmīgo ideju realizācijai. Viņš, ja tā var teikt, ir darba zirgs, cilvēks, kas ir darītājs. Kārkliņš sevi pierāda ar darbiem. Tas varbūt ir tas, kas mūs vieno. Viņš ir visa pamatā, lai izdevniecība funkcionētu tā, kā iecerēts.»
- Raksta sākums
- Emīlija Benjamiņa (1881–1941) – Guna Zariņa
- Antons Benjamiņš (1860–1939) – Juris Bartkevičs
- Jānis Benjamiņš (1892–1942) – Raimonds Celms
- Juris Georgs Benjamiņš (1918-1993) – Enzo Leonardo Borneo
- Annija Simsone (1890–1967) – Inga Tropa-Fišere
- Minna Tusnelda Simsone (1877–1931) – Uva Segliņa
- Ede Simsone (1851–1932) – Ligita Dēvica
- Berta Āboliņa (1881–1955) – Baiba Broka
- Vilis Lācis (1904–1966) – Jēkabs Reinis
- Jānis Kārkliņš (1891-1975) – Lauris Dzelzītis
- Kārlis Skalbe (1879-1945) – Uldis Anže
- Jānis Ziemeļnieks (1897-1930) – Kaspars Zāle
- Ernests Brusubārda (1880-1968) – Dainis Gaidelis
- Jūlijs Lācis (1892-1941) – Edgars Ozoliņš
- Pēteris Blaus (1900-1971) – Gatis Maliks
- Augusts Kirhenšteins (1872-1963) – Arnolds Osis
- Eižens Finks (1885–1958) – Artūrs Skrastiņš