Vilis Lācis (1904–1966) – Jēkabs Reinis
Vilis Lācis dzimis 1904. gadā Vecmīlgrāvī, Rīgā. Mācījies Daugavgrīvas draudzes skolā. Pirmā Pasaules kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Sibīriju, kur pabeidzis skolotāju semināru. Pēc atgriešanās Latvijā piepelnījies ar dažādiem fiziskiem darbiem, bijis ostas krāvējs, kurinātājs un zvejnieks. 1930. gadā publicēti viņa pirmie literārie darbi – stāsts Sieviete un romāns Atbrīvotais zvērs. No 1933. gada ir izdevējas Emīlijas Benjamiņas protežē, kura sekmē Lāča literāro karjeru, turpinājumos publicējot viņa populārāko romānu Zvejnieka dēls. Vēlāk tas tiek ekranizēts kā pirmā latviešu pilnmetrāžas spēlfilma. 1938. gadā Lācis kļūst par Jaunāko Ziņu štata darbinieku. Kopumā viņš sarakstījis 20 romānus, daudzus desmitus stāstu, kā arī lugas un publicistiskus rakstus.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pasludinājis sevi par komunistu un kļuvis par iekšlietu ministru Kirhenšteina valdībā, pēc vēlēšanām – par LPSR valdības vadītāju. Vācu okupācijas laiku pavadījis Maskavā, pēc tam atgriezies Latvijā un ieņēmis agrāko valdības vadītāja amatu. 1959. gadā partijas tīrīšanu rezultātā atbrīvots no amata. Miris 1966. gadā Rīgā.
Jēkabs Reinis atklāj: «Mēs neesam viengabalaini, mēs neesam plakani. Mums katram ir savi trūkumi, savas ambīcijas. Savas vēlmes, savi mērķi, un tas, kā mēs līdz tiem nokļūstam, – tās ir mūsu izvēles. Es kā Jēkabs mēģinu saprast, kāpēc Lācis izdarīja tādas izvēles.»
- Raksta sākums
- Emīlija Benjamiņa (1881–1941) – Guna Zariņa
- Antons Benjamiņš (1860–1939) – Juris Bartkevičs
- Jānis Benjamiņš (1892–1942) – Raimonds Celms
- Juris Georgs Benjamiņš (1918-1993) – Enzo Leonardo Borneo
- Annija Simsone (1890–1967) – Inga Tropa-Fišere
- Minna Tusnelda Simsone (1877–1931) – Uva Segliņa
- Ede Simsone (1851–1932) – Ligita Dēvica
- Berta Āboliņa (1881–1955) – Baiba Broka
- Vilis Lācis (1904–1966) – Jēkabs Reinis
- Jānis Kārkliņš (1891-1975) – Lauris Dzelzītis
- Kārlis Skalbe (1879-1945) – Uldis Anže
- Jānis Ziemeļnieks (1897-1930) – Kaspars Zāle
- Ernests Brusubārda (1880-1968) – Dainis Gaidelis
- Jūlijs Lācis (1892-1941) – Edgars Ozoliņš
- Pēteris Blaus (1900-1971) – Gatis Maliks
- Augusts Kirhenšteins (1872-1963) – Arnolds Osis
- Eižens Finks (1885–1958) – Artūrs Skrastiņš