Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mana bērnība notika laikā, kad viss bija deficīta preces: kurpes, konservētie zirnīši, tapetes, flomāsteri un grāmatas. Mamma studēja Rīgā un, kad viņa devās uz studijām mēs ar māsu rakstījām vēstules mammai ar sarakstu, ko atvest no galvaspilsētas, un pirmajā vietā vienmēr bija rakstīts – grāmata.
Jā, Rīgā bija lielāka iespēja nekā lauku grāmatnīcā dabūt skaistu pasaku grāmatu. Atceros, ka varēja pierakstīties uz «Sprīdīša bibliotēku» (bērnu grāmatu sēriju), un to gaidīšanu. Spilgti atceros, kad grāmata jau tika atvesta mājās, bet vecāki bija nolēmuši izmantot situāciju un lika man pabeigt netīkamos skolas uzdevumus un apdarīt mājas darbus. Tikai tad es dabūju grāmatu! Faktiski grāmatas man bija gluži tas pats, kas mūsdienu bērniem datorlaiks.
Savu vecāko dēlu audzināju līdzīgi – sods bija nopirkt grāmatu, bet neļaut lasīt līdz sakārtota istaba. Viņam grāmatas pirku jau kopš zīdaiņa vecuma un lasīju priekšā, jo grāmatnīcās brīvi varēja nopirkt grāmatas, citu par citu krāšņāku un skaistāku. Savu bērnības sapni izdzīvoju caur dēlu. Tagad mans jaunākais dēls un meita ir pirmskolas vecumā (5 un 3 gadi), teorētiski viņi varētu iztikt ar lielā brāļa bibliotēku, bet es turpinu pirkt jaunas, gan pati, gan kopā ar bērniem.
Citi lasa
Lai es grāmatu nopirktu tai jāatbilst kritērijam, ka arī man to ir interesenti lasīt, jo, kā zināms, pirmskolas vecumā bērniem piemīt tendence pieprasīt, lai vienu grāmatu lasu neskaitāmas reizes. Manas mājas grāmatplauktu lielāko daļu aizņem bērnu grāmatas, draugi jau sen nedāvina mums grāmatas nesaskaņojot, jo pieredze rāda, ka mums tāda grāmata jau ir.
Vai es varu pretendēt uz bērnu grāmatu eksperta titulu? Drīzāk nē, nekā jā. Īstie eksperti ir bērni, es varu tikai padalīties ar viņu viedokli.
Piedāvāju 12 idejas, ko likt zem eglītes šogad, grāmatas ir izdotas pēdejos trīs gados un ir pieejamas grāmatnīcās. Šis ir ļoti subjektīvs manu bērnu un mans viedoklis. Var likt visas 12, lai katru mēnesi ir, ko izvēlēties, ko lasīt vai izvēlēties sev tīkamo!
Mumina jaunais ietērps
Alekss Haridi un Sesīlija Dāvidsone «Muminielejā atnāk Ziemassvētki» pēc Tūves Jansones stāsta, izdevējs «Zvaigzne ABC»
Esmu absolūta trollīša Mumina fane. Man viņš ļoti, ļoti patīk, besī mazā Mija, apbrīnoju Muminu tēti, bet Susuriņam gribas noadīt jaunu džemperi. Cik ļoti man patīk šī somu rakstnieces radītie tēli? Vecākajam dēlam pamperus izvēlējos nevis pēc cenas, bet gan pēc tā, ka uz tiem bija attēlots trollītis ar visiem draugiem un ģimeni. Skaidra lieta, ka arī jaunākajiem bērniem nav īpaši daudz variantu kā būt šajā klubiņā. Orģinālās, no brāļa mantotās grāmatas viņiem vēl īsti nepatīk, jo esot par maz bilžu. Taču šī, pēc Jāsones noveles «Eglīte» tapusī grāmata tiek pārlasīta regulāri. Varētu teikt, ka šī ir lieliska grāmata, lai iesildītu bērnus ķerties klāt «Komēta nāk» un citai Muminu klasikai.
Ja jūs pēc šīs grāmatas negribēsiet rotāt māju, izvārtīties kupenās un sameklēt zvaigzni eglei, tad esmu patiesi noraizējusies par grinču un antimuminu jūsos!
Ziemassvētku noskaņai
Rasa Bugavičute Pēce un Sandis Pēcis «Puksītis», izdevējs «Latvijas Mediji»
Katru gadu ir kāda Ziemassvētkiem veltīta grāmata, kura izvirzās līderos (lasi: tiek pieprasīta lasīt daudz), šogad tāda mūsmājās ir Pēču ģimenes (aktieris Sandis Pēcis un rakstniece Rasa Bugavičute Pēce) kopdarbs «Puksītis», ko ilustrējusi Liene Vilmane. Nozīme ir arī tam, ka radio skan ikvakara pasaku raidījums «Ezīša sapņi» un te – tas pats Ezītis un Ziemassvētkos! Tur ir viss, ko vien liela un maza sirds var svētkos vēlēties: ir piparkūku cepšana (ezītim galīgi ar to nesokās), krustnagliņu iepazīšana un praktiskais pielietojums, dāvanu gādāšana, Ziemassvētku brīnumi. Viss, kas mums asociējas ar svētkiem, bet caur ezīša Puksīša prizmu.
Brīdinājums- esiet gatavi pēc grāmatas izlasīšanas cept piparkūkas, spraust apelsīnā krustnagliņas un žāvēt čiekurus!
Dzejolis, ko skatīt pie eglītes
Egīls Zirnis «Kas Zoodārzā notiek naktī», izdevējs «Liels un mazs»
Vai esat lasījuši «Bikibuka» sērijas grāmatiņas, kur viena grāmatiņa ir viens dzejolis? Lūk, šī, cietos vākos iesietā ,lielā grāmata ir tāds kā luksus «Bikibuks», jo arī šajā grāmatā ir viens dzejolis, kam autors ir Egīls Zirnis, mans kādreizējais kolēģis – ļoti asprātīgs, sirsnīgs, savas jomas profesionālis un visādi citādi foršs cilvēks. Grāmatu Egīls veltījis mazdēlam Jūlijam, un tā ir ļoti viegli lasāma, ar atskaņām, tas savukārt nodrošina jaunās paaudzes sajūsmu, ķiķināšanu un momentālu dzejoļa pielipšanu. Ir skaidrs, ka šogad pie eglītes dzejoli par to, kā zvēri Zoodārzā naktī pārģērbjas cits par citu, skaitīs gan meita, gan dēls.
Ņemot vērā, ka Egīls ir vadījis ekskursijas bērniem Dabas muzejā, ir skaidrs, ka viņš zina, kas šai auditorijai iet pie sirds. Man dēls ir sajūsmā par divrindi «Meža cūka norukšķ urka/šonakt atkal būšu žurka», bet meita staigā skaitīdama «Lepnais pāvs būs mēnestiņš – gozējas uz jumta viņš». Lieki piebilst, ka nu jau arī es šo dzejoli droši varēšu skaitīt, pelnot dāvanu, jo esmu to izlasījusi daudzkārt.
Absolūts grāvējs jeb kā kakas veicina pastaigas dabā
Endījs Sīds «Kakas, takas un smakas», izdevējs «Helios izdevniecība»
Ko tur liegties – pirmsskolniekiem, jā, arī sākumskolniekiem un, ja gribam būt godīgi, tad arī pieaugušajiem, izdzirdot vārdu kaka, gribas ķiķināt! Lūk, autors Endijs Sīds sajūsmu par kakām izmantojis savā labā – iekļāvis šo vārdu grāmatas nosaukumā un par tām arī pastāstījis, jo, ja jau auditorijai interesē kakas un kaku joki, tad, lūdzu, te būs grāmata. Patiesībā šī grāmata palīdz bērnam kļūt par savvaļas detektīvu un izvilkt savus vecākus pastaigā uz mežu. Grāmatā ir pastāstīts kā pēc kakām var noteikt kāds dzīvnieks ir gājis pa taku – spiras zaķim, desiņas lapsai, katrai kakai pierakstīti izmēri, pastāstīts par lielāko kakātāju un par mazmēsliņu radītājiem. Kad nu karstākā aktualitāte apzināta, Endijs pastāsta arī par pēdām, zvēru uzkodām, olām un spalvām. Mūsmājās šī grāmata ir tik iecienīta, ka bija nepieciešams katram savs eksemplārs. Bravo Endijam, caur kakām spēj ieinteresēt bērnus doties dabā!
Pētniekiem un dabas mīļotājiem
Emīlija Džubaka «Ko būvē dzīvnieki»
Kad nu, pateicoties kaku un smaku grāmatai ir atklāts pārgājienu prieks, tad šī grāmata noteikti jānes mājā, jāiesaiņo un jāliek zem eglītes! Ļoti krāšņa, ļoti liela (skatāma ar abām rokām), var skatīties abi bērni reizē, jo pietiks abiem un nebūs jāstrīdas. Te var uzzināt gan par dažādu dzīvnieku un putnu mājām, par izmantotiem materiāliem, gan būvniecības principiem. Te mākslinieks detalizētu uzzīmējis dažādas ligzdas, alas un dobumus. Te var uzzināt, kuras ligzdas būvē ar siekalām javas vietā, un kuri putni ir īsti interjera dizaineru. Bišu mājas, skudru labirinti, zirnekļu tīklu veidi, čaulas kā mājas, bebru būves un dažādas konstrukcijas ūdenī. Nobeigumā vēl apskatītas cilvēku veidotas ēkas, ko iedvesmojošas dzīvnieku mājas.
Mazajiem detektīviem un komiksu faniem
Ērlenns Lū un Kims Jorteijs «Kurš sasēdēja brūno sieru», izdevējs «Liels un mazs»
Šo grāmatu mans dēls grāmatnīcā izvēlējas pats. Grūti pateikt, kas bija tas, kas viņu uzrunāja vairāk – tas, ka stāsts pasniegts komiksu veidā, tas, ka grāmata ir detektīvs vai tas, ka noziegums ir ar dibenu sasēdēts norvēģu slavenais brūnais siers. Lai nu kā, bet grāmata sirsnīgi tiek lasīta un pēc tam attēlota mājas teātrī. Atliek tikai minēt, kura loma man vai vīram tiks piešķirta. Skaidrs, ka detektīvs būs dēls, mums tad paliek kāds no aizdomās turamajiem. Grāmata rosina arī jautājumus, kur atrodas Norvēģija, un vai tur karaļi vienmēr staigā naktskreklā?
Ja šo grāmatu liekat zem eglītes, iesaku sagatavot ledusskapī mazu sainīti ar brūno sieru (es atradu Stokmann un Sky lielveikalos), jo 99% grāmatas saņēmējs gribēs zināt kā tas siers garšo, kāpēc to var sasēdēt un vēl atstāt dibena nospiedums. Pie reizes iesaku arī pameklēt receptes ar šo sieru, jo bērniem pietiek ar vienu gabaliņu ziņkāres apmierināšanai.
Ceļvedis profesijas izvēlē
Alla Hutničenko, Jūlija Kolomojeca «Neparastās profesijas», izdevniecība «Baltais valis»
Brīnišķīga grāmata, lai bērnus iepazīstinātu ar dažādām neparastām profesijām. Ja katrs bērns zina, ka ir dakteri, pārdevējas un tramvaja vadītāji, tad par paleontologu, pandu apmīļotāju, surdotulku un Ziemassvētku eglīšu rotājumu izgatavotāju viņiem varētu rasties jautājumi. Labā ziņa – grāmatas sniedz detalizētas atbildes. Par profesijām tiek stāstīts no maza zēna skata punkta, kuram visi radi strādā kādā neparastā profesijā. Puika vienkāršos vārdos pastāsta par katru no tām, atsevišķās ilustrācijas parādīti un aprakstīti profesijas darba instrumenti.
Jāteic, ka ieguvēji ir ne tikai bērni. Es uzzināju daudz interesantu faktu. Domāju, ka mans potenciāls piedalīties kādā erudīcijas spēlē strauji pieauga. Tagad zinu, kas ir pulleris un frisbijs (pačukstēšu, tas saistīts ar kinologa profesiju) un ķerbele.
Ar kokosriekstu greizi nenošausi
Ingo Zīners "Gribu zināt! Mazais pūķis Kokosrieksts pēta dinozaurus", izdevējs «Jāņa Rozes apgāds»
Mazais pūķis Kokosrieksts īpašus komentārus neprasa. Šis vācu autora darbs ir ārkārtīgi populārs visā pasaulē. Kokosrieksts un viņa draugi iekuļas visos iespējamos piedzīvojumos, ceļo pa visu pasauli, viņi pat spēj ceļot pagātnē. Pūķīts iet uz skolu, svin Ziemassvētkus un lido kosmosā. Kokosrieksts ir populārs multeņu tēls un jebkurš priekšmets ar viņa attēlu maksā krietni dārgāk nekā bez tā. Ja esi nopircis kādu no pūķa Kokosrieksta grāmatām, tad rēķinies, ka mazie lasītāji gribēs vēl! Brīdī, kad šķiet- nu jau visi piedzīvoju ir aprakstīti iznāk jauna sērija «Gribu zināt!», kur kopā ar mazo pūķi kokosriekstu var uzzināt interesantus faktus, piemēram par dinozauriem. Informācija pasniegta rotaļīgi – pūķi salīdzina sevi ar dinozauriem, meklē kopīgo un atšķirīgo un sacenšas izrunājot sarežģītos dinozauru vārdus, kā arī iemācīties pirmā koka nosaukumu eospermatopters. Nesaistīti- šī grāmata labi noder, ja spēlējat vārdu spēli «Skrable».
Mazajām princesēm
Rūbija van der Bogena «101 vienradzis», izdevējs «Latvijas mediji»
Piederu pie tām mammām, kuras skaļi sludināja, ka mana meita jau nu gan nestaigās visa rozā ar vienradzi (kas tas vispār par dzīvnieku!) padusē. Ha-ha! Te tagad vieta skaļiem smiekliem, jo manas meitas garderobē ir visu toņu rozā, un vienradzis ir ne tikai padusē, bet arī gultā un pie sienas. Vēl vairāk, viņai ir kaķis ar vienradža ragu. Kad iznāca šī grāmata, netika vispār apsvērts, vai tādu mums vajag. Grāmatā ir krāšņi zīmējumi, katrā lapaspusē var atrast un izsekot dažādiem stāstiem, katrā lasīšanas reizē atrast jaunu niansi vai jaunu vieradzi. Skatoties šo grāmatu, var spēlēt «atrodi un saskaiti vienradžus» spēli. Ideāla grāmata, ko ņemt līdzi vietās, kur ilgi jāsēž un kaut kas jāgaida. Ļoti mīlīgi ir autores skaidrojumi par to, ka vienradžiem ir bantīšu, zirņu, zemeņu un mākoņu kunģi un varavīksnes krāsas zirgāboli atkarīgi no ragu formas. Arī vienradžu dzimšanas versijas ir dažādas, bet viens ir skaidrs – vienradži netiek iznēsāti vēderā, jo tad ar ragu sabadītu mammu. Mani aizkustināja lapaspuse, kur tiek stāstīts, ka zirgi ar plankumiņu pierē ir vienradži , kuri savu ragu atdeva zirgam, kurš gribēja kļūt par vienradzi. Autore Rūbija ir laba vienradžu advokāte, es jau sāku skatīties pielaidīgāk uz šiem mītiskajiem zvēriem.
Ilustrēta klasika
Džoanna K. Roulinga “Harijs Poters un Filozofu akmens”.
Harijs Poters un Noslēpumu kambaris. Ilustrētie izdevumi
“Harija Potera burvju almanahs”, izdevējs «Zvaigzne ABC»
Tas, ka pirmsskolniekiem Harijs Poters vēl ir par agru, ir skaidrs. Taču pirmskolnieku mamami pašā laikā! Es šo grāmatu izlasīju parkā, pieskatot dēlu un radu meiteni, un vienīgais par ko man bija žēl, ka to neesmu sarakstījusi es. Šī tiešām bija grāmata, kas notur uzmanību un filma gandrīz viens pret viens atbilda to, ko biju iztēlojusies lasot. Jā, esmu Potera fane. Vai tad es spēju atturēties, ja ir iznācis ilustrētais izdevums? Protams, ka nē! Un burvju alamnahs, kur ar ilustrācijām (tās ilustrējuši 7 mākslinieki) viss sīki un smalki izstāstīts – to tak arī jānes mājās un jāliek zem egles, ja ne bērniem, tad sev noteikti! Šīs grāmatas ir kā tādas iesildītājas, jo bērniem patīk ilustrācijas, viņiem ir jautājumi par to, un man ir uzdevums paskaidrot tā, lai kādreiz viņiem būtu interese izlasīt arī bez ilustrācijām. Katrā ziņā šīs grāmatas ir izcila dāvana visiem Potera faniem – kā lieliem tā maziem, tā ir iespēja ieinteresēt tīnim lasīt, bet viņa vecākiem tā būs atkaltikšanās ar bērnības un jaunības varoni. Vienīgais ieteikums – pirms dāvināt kādam, jānoskaidro vai grāmata jau nav plauktā, jo «poteriāde» ievelk.
