Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka VIKTORS FREIBERGS,
kino zinātnieks:
«Filmas neļauj justies vientuļam un palīdz noturēt vai atgūt dzīvessparu.»
- Meet John Doe, 1941
Režisors Frenks Kapra. Lomās Gerijs Kūpers, Barbara Stenvika, Edvards Arnolds.
«Stāsts par žurnālistu, kas izdomā fiktīvu personu Džonu Do, kurš it kā atsūtījis vēstuli, ka Ziemassvētku naktī nolēks no Empire State Building. Atliek tikai gaidīt, vai tiešām tā notiks…»
- The Party, 1968
Režisors Bleiks Edvardss. Lomās Pīters Sellers, Klodīna Longeta, Natālija Borisova.
«Sešdesmito gadu Holivudas uzdzīve. Absolūti šarmanta, beigās pat sirreāla komēdija, pirms kuras skatīšanās labi jāpaēd. Jo filmā visu laiku ēd…»
- All That Heavens Allows, 1955
Režisors Duglass Sērks. Lomās: Džeina Vaimena, Roks Hadsons, Agnese Mūrheda.
«Ja jums patīk mazliet paraudāt, dzīvojot līdzi melodramatiskām attiecībām, šī ir filma jums. Stāsts par mīlestību, kas ļoti piemērots Ziemassvētku laikam.»
- Balle (Le Bal), 1983
Režisors Etore Skola. Lomās: Etjēns Gišārs, Frančesko de Rosa.
«Šī ir filma, kurā neviens nerunā, toties visi dejo. Un tas nozīmē, ka ikvienam skatītājam līdz ar filmas varoņiem ir iespēja padejot pašam savās mājās, jo plašākos pasākumos tas diezin vai būs iespējams.»
- Hārvijs (Harvey), 1950
Režisors Henrijs Kosters. Lomās: Džeimss Stjuarts, Volliss Fords, Viljams H. Linns.
«Filmas varonim ir izdomāts draugs, ar kuru viņš regulāri sarunājas. Pamazām pārējie sāk ticēt, ka Hārvijs ir reāls. Filma liek aizdomāties – ja cilvēkam ir dzīva iztēle, tas nenozīmē, ka viņš ir tik atšķirīgs, lai viņu uzskatītu par neprātīgu.»
- Fanija un Aleksandrs (Fanny och Alexander), 1982
Režisors Ingmars Bergmans. Lomās: Bertils Guve, Pernila Alvina, Kristīna Adolfsone.
«Šis stāsts sākas Ziemassvētkos, taču, pretēji svētku noskaņai, beidzas daudz bēdīgāk, nekā mēs gribētu. Taču atšķirībā no citām Bergmana filmām šī izstaro labestību. Filma ne uz mirkli neļauj atslābināt uzmanību.»
Iesaka GINTA RATNIECE,
psihoterapeite, regulāri iesaka, analizē un apspriež filmas savā podkāstā Runāt ar Gintu (pieejams gintaruna.substack.com, kā arī Spotify un Apple Podcasts):
«Filma var palīdzēt izprast sevi, atrast problēmas risinājumu vai nonākt pie būtiskas atskārsmes.»
- Laipni lūgta ģimenītē (The Family Stone), 2005
Režisors Tomass Bezuka. Lomās: Dermots Malronijs, Sāra Džesika Pārkere, Klēra Deinsa, Daiena Kītone.
«Šī ir man ļoti mīļa filma. Tā vēsta par Ziemassvētku laiku Stounu ģimenē, kurā ir vecāki jau cienījamos gados un viņu pieci jau pieaugušie bērni. Svētku laikā visi satiekas vecāku mājās. Vecākais dēls ierodas kopā ar savu līgavu, kuras dzīves uzskati krietni atšķiras no Stounu ģimenes vērtībām. Stāsts ir arī par to, kā ģimenei paplašināt savas robežas, kā pieņemt atšķirīgo, saprast, kas ir būtiskais. Bet galvenais filmas vēstījums ir par ģimeniskumu visās tā izpausmēs. Filma, kurā var gan izsmieties, gan paraudāt.»
- Ir laiks (About time), 2013
Režisors Ričards Kērtiss. Lomās: Domnals Glīsons, Reičela Makadamsa, Bils Naijs, Lidija Vilsone.
«Divdesmit vienu gadu vecais Tims – pārāk garš, pārāk tievs un pārāk kautrīgs – atklāj, ka viņam piemīt pa ģimenes vīriešu līniju pārmantotā spēja ceļot laikā, atgriezties pagātnē, mainot dažādas situācijas. Šī spēja viņam palīdz veidot attiecības, reflektēt un rīkoties citādi. Šis ir stāsts par ekscentrisku dīvaiņu ģimeni, kurā akceptēts tiek katrs. Interesantākā filmas līnija ir sirsnība tēva un dēla attiecībās, kas ļoti aizkustina, svētku laikā atgādinot par dzīves patiesajām vērtībām. Filma uzrunā arī attiecībā uz dzīves jēgas meklējumiem.»
- Ida (Ida), 2013
Režisors Pāvels Pavļikovskis. Lomās: Agata Kuleša, Agata Trzebucovska, Dāvids Ogrodņiks.
«Šī filma, kas saņēmusi Oskaru, rada klusu, refleksīvu noskaņu, aicina uz pārdomām par vērtībām un dzīves jēgu. Stāsts ir par jaunu sievieti, kas pirms mūķenes zvēresta pieņemšanas iziet laicīgajā dzīvē, lai satiktu vienīgo radinieci un noskaidrotu savas ģimenes vēsturi. Šeit ikdienas dzīvei tiek pretstatīta garīgā dimensija, rosinot pārdomas par to, kur un kā atrodam dzīves jēgu. Jaunā sieviete uz ikdienas dzīvi skatās it kā no malas, un tas palīdz arī filmas skatītājam citām acīm paraudzīties uz to, kas ir un kas nav vērtība.»
- Dons Žuans de Marko (Don Juan DeMarko), 1995
Režisors Džeremijs Levens. Lomās: Džonijs Deps, Marlons Brando, Feja Danaveja.
«Šī filma ir kā pipariņš, ko piešaut savai dzīvei. Jauns vīrietis ir pārņemts ar domu, ka viņš ir Dons Žuans, tāpēc nonāk psihiatriskajā klīnikā. Viņu ārstē psihiatrs, kurš tūlīt dosies pensijā un kuram Dons Žuans ir pēdējais pacients. Filma parāda, kā dzirksteles no šādas komunikācijas maina psihiatra rāmo dzīvi. Tā ikvienam ļauj paskatīties uz dzīvi kaislīgāk, atmodina dzīvesprieku, vedina baudīt. Protams, arī seksuālajai notij ir svarīga nozīme. Filma arī uzdod jautājumu, cik daudz no tā, kas iziet ārpus pierastā, ir jāārstē un jāslāpē?»
- Sekss līdzcietības dēļ (Sexo por compasion), 2000
Režisore Laura Manja. Lomās: Elizabete Margoni, Alekss Angulo, Pilars Bardems.
«Filma uzņemta Meksikā. Tās galvenā varone ir Doloresa, kuru pametis vīrs, jo nav varējis izturēt viņas dāsnumu. Doloresa savu dzīvi velta labdarībai… Šī filma labi parāda, ka arī mīlestība uz Dievu nav bez Erosa. Ja tā ir pārāk sausa un pareiza, izzūd Eross. Visā ciematā pasaule kļūst melnbalta, nedzimst bērni. Filmā pārliecināmies, ka garīgums ir atrodams ne tikai baznīcā, bet arī mijiedarbībā starp ķermenisko, seksuālo, ikdienas dzīvi un garīgo.»
- Koko noslēpums (Koko), 2017
Režisori Lī Ankričs, Adrians Molina
«Muzikāla animācijas filma par ģimeni daudzās paaudzēs un Svētās Nāves kultu, kas valda Meksikā. Filmā parādīts, kā mazais Migels satiek savus senčus un tajā brīdī saskata patieso jēgu tradīcijām, kam līdz šim viņa dzīvē bijusi tikai formāla nozīme. Savos piedzīvojumos Migels gan iepazīst nodevību, gan uzzina par ģimenes vēstures slēptajām daļām. Svarīga nozīme ir arī tam, ka Migels vēlas kļūt par mūziķi, bet ģimenes tradīcijas pieprasa, lai viņš būtu kurpnieks. Tomēr galu galā ģimene sāk pieņemt viņa atšķirīgumu, tādējādi integrējot līdz šim noliegtos noslēpumus. Filmu ieteicams skatīties kopā ar bērniem un pēc tam apspriest redzēto.»
- Bébé(s) (Babies), 2010
Režisors Tomass Balmes
«Franču dokumentālajā filmā, sekojot līdzi, kā klājas četriem konkrētiem mazuļiem, parādīts, kā četrās dažādās kultūrās – Mongolijā, Namībijā, ASV un Japānā – bērni piedzimst un aug līdz viena gada vecumam. Kā jau dokumentālajā filmā, operators it kā vienkārši fiksē notiekošo, līdz ar to filmas plūdums ir lēns un dabisks. Ir ļoti interesanti vērot, kā dažādās kultūrās atšķiras attieksme pret audzināšanas jautājumiem – higiēnu, miegu, ēšanu, spēlēšanos, socializāciju –, un tajā pašā laikā apzināties to, kas vieno visus cilvēkus. Burvīga filma!»
Iesaka DAIRA ĀBOLIŅA,
kinokritiķe:
«Lai arī ne klasiskas Ziemassvētku filmas, tās visasi radīs šiem svētkiem atbilstošu gaisotni.»
- Lielā zivs (Big fish), 2003
Režisors Tims Bērtons. Lomās: Jūens Makgregors, Alberts Finijs.
«Tas ir stāsts par tēva un dēla attiecībām. Tēvs visu mūžu ir dēlam stāstījis stāstus it kā no savas dzīves, kuros piedalījušies daudzi fantāzijas tēli – punduri, milži, brīnumzivis. Šai filmā ir ļoti daudz skaistuma viscēlākajā nozīmē – tajā, kā esam saistīti ar ģimeni, senčiem, ar stāstiem un leģendām. Kā jau tas mēdz būt Tima Bērtona filmās, arī šajā valda melnais humors un ir arī baisulīgas lietas. Filmu var skatīties kopā ar bērniem, jo pēc būtības tā ir pasaka, tikai tie, kas jaunāki par septiņiem gadiem, gan varētu nobīties.»
- Brīnums 34. ielā (Miracle on 34th Street), 1947
Režisors Džordžs Sītons. Lomās: Edmunds Gvens, Morīna O’Hara, Džons Peins.
«Filmai ir ļoti daudz pārfilmēto versiju, bet tās varat neskatīties. Es aicinu noskatīties tieši šo 1947. gada filmu, kas ir ļoti naivs un arī mazliet sociāls stāsts par to, ka īsti Ziemassvētki ir tad, ja ģimenē ir bērns, turklāt tai vecumā, kad viņš pa īstam tic Ziemassvētku brīnumam. Un vēl labāk, protams ir, ja cilvēks šim brīnumam tic visu mūžu. Īpašu noskaņu filmai piešķir tas, ka tā uzņemta laikā, kad tikko beidzies Otrais pasaules karš.»
- Hugo, 2011
Režisors Mārtins Skorsēze. Lomās: Bens Kingslijs, Saša Barons Koens, Eisa Baterfīlds, Hloja Greisa Moreca.
«Īpaša filma, kurā ir brīnumu klātbūtne. Grūti iedomāties, kā bez šīs sajūtas mēs varētu pārciest daudzus pārbaudījumus savā dzīvē, atrast gaišumu Ziemassvētkos, kuros klātesošas arī skumjas, sāpes, slimības. Šī filma atklāj, ka pati filma ir brīnums. Te ir ļoti daudz kultūratsauču uz Ziemassvētku filmu ikonisko dabu – tajā ir bārenis, kuram tēvs ir atstājis noslēpumainu vēstījumu, ir kāds pulkstenis, kas skaita laiku un kuru nevar iedarbināt, ja neatmin noslēpumu. Būtībā tas ir arī noslēpums par kino radīšanu, par kino uzņemšanas brīnumu.»
- Amarcord, 1973
Režisors Federiko Fellīni. Lomās: Bruno Zanins, Magali Noele, Pupela Madžo, Armando Branča.
«Ar šo filmu uz lielā ekrāna es būtu vēlējusies noslēgt šo gadu. Diemžēl tas nav iespējams. Šis ir Fellīni simtgades gads, un viņš bija viens no lielākajiem fantastiem, kas mudināja savienot reālo dzīvi ar sapni. Un sapnis pagātnē ir mūsu bērnības atmiņas. Šis ir Fellīni atmiņu stāsts par zēna pieaugšanu paša bērnības pilsētā Rimini, te ir visi iedomājamie viņa tipāži – brīnišķīgas seksapīlas sievietes, traki onkuļi, kas sēž kokos, ģimenes trači, kas vairāk ir koķeti, nevis nopietni… Un filmā ir sniegs…»
- Cilvēka bērns, 1991
Režisors Jānis Streičs. Lomās: Andris Rudzinskis, Jānis Paukštello, Boļeslavs Ružs.
«Cilvēka bērns ir restaurēta un šobrīd bez maksas pieejama filmu platformā filmas.lv (tur pašlaik var noskatīties desmit restaurētas latviešu filmas). Uzskatu šo filmu par vissakrālāko Jāņa Streiča filmu, kas skatāma gan vienatnē, gan kopā ar dažādu vecumu ģimenes locekļiem. Brīnišķīgs noskaņu kino ar Latgales mākoņiem, ar rītiem un vakariem, maza zēna iemīlēšanos lielā meitenē. Tajā atrodami latviskie arhetipi un dzirdama Auga, auga rūžeņa, kas skan tikpat labi kā kāda Ziemassvētku dziesma. Pat ja tā būs desmitā reize, kad šo filmu skatīsieties, jūsu vakars būs izdevies.»
Ja skaties kopā ar bērnu
Iesaka IVETA AUNĪTE, psiholoģe
- 4–7 gadu vecumā.
Šis ir aktīvs multfilmu skatīšanās laiks. Svarīgi, lai būtu gan krāšņa bilde, gan vērtīgs saturs. Kopīgi skatoties, varam bērnam mācīt par draudzību, līdzjūtību, palīdzību citiem. Varam arī pārrunāt, kāda uzvedība ir akceptējama un kāda ne, apspriest, vai konkrētie tēli ir atdarināšanas vērti. Īpaši iesaku multiplikācijas filmas Sniega karaliene un Ledus sirds.
- 7–10 gadu vecumā.
No multfilmām kopā ar vecākiem vajadzētu noskatīties Balerīnu – filmiņa ir par draudzību, tā māca sasniegt mērķi, par spīti šķēršļiem. Brīnišķīga, jautra filma ir Denisa bieds, pēc kuras gan noteikti vajadzētu pārrunāt zēnu uzvedību. Tāpat iesaku kopā noskatīties latviešu filmas Sprīdītis, Ziemassvētku jampadracis un Saulessvece. Ļoti siltas, emocionālas filmas, kas māca dalīties, mīlēt, būt labsirdīgiem.
- No 10 gadiem.
Es iesaku noskatīties latviešu filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru un Vārnu ielas republika. Pēc to noskatīšanās varam ar bērniem parunāties par bērnību bez interneta. Daudzi mūsdienu bērni nemaz nevar iedomāties, ka iespējams vienkārši skraidīt pa peļķēm un spēlēt kariņu. Abas filmas ir arī par draudzību.
- No 12 gadiem.
Lieliska filma ir Mežonīgās dabas balss, kas runā par draudzību un vērtībām, māca empātiju un līdzjūtību. Tāpat iesaku noskatīties filmu Džumandži, kas runā par eksistenciāliem jautājumiem, par pieaugšanu, nobriešanu. Bērniem līdzjūtību varam mācīt, kopā skatoties filmas par dzīvniekiem. Viena no šādām filmām ir Hatiko – uzticamais draugs.
- No 14 gadiem.
Billijs Eliots un Ledus ir izcilas filmas, ko iesaku skatīties kopā ar pusaudžiem. Tās māca, kā sasniegt mērķi par spīti tam, ka viss ir pret tevi. Ļoti skaista filma ir Lemāna 66 – par uzvarām un zaudējumiem, par vīrišķību, par ģimenes milzīgo nozīmi, par cēlu rīcību. Iesaku ģimenei visiem kopā noskatīties arī mūsu pašu skarbo, nopietno filmu Dvēseļu putenis.
