Ēriks Budēvics: «Man ir dzelzs balss!»

Kāpēc esat sākuši izpildīt dziesmas angļu valodā?

Cik tad ilgi dziedāsi tikai latviski? Sapratām, ka pienācis īstais mirklis ielauzties Rietumu mūzikas tirgū. Pirms vairākiem gadiem mums tapa ļoti romantiska dziesma «Zvaigzne un nakts». Tagad iedziedājām to angliskajā versijā.

 

Jūs brīvi pārvaldāt angļu valodu?

Ar to man viss ir kārtībā, nopietni strādāju arī pie izrunas. Ne velti šo dziesmu savā pleilistē paņēmušas nu jau 27 ārvalstu radiostacijas – ASV, Lielbritānija, Austrālija, Francija, Itālija, Norvēģija un citas.

 

Oho! Vai kādam citam latviešu mūziķim kas tāds ir izdevies?

Cik man zināms, tad ne. Tāpēc domāju, ka mūsu virziens ir pareizs.

 

Kas «Hameleoni» īsti ir – grupa vai muzikālā apvienība?

Popmūzikas duets. Daudziem Latvijā ir radies nepareizs uzskats, ka Hameleoni ir šlāgergrupa. Taču mēs spēlējam popmūziku. No šlāgermūzikas nav ne smakas.

 

Noskatījos jūsu jaunā singla videoklipu. Ar jahtu kuģojat pa Usmas ezeru, un mīlnieku lomā esat iejuties kopā ar savu sievu. Jums bija svarīgi klipā parādīties pašam?

Man ir sieva, kas vizuāli ļoti skaisti izskatās. Es viņai piedāvāju nofilmēties klipā, un viņa neatteicās. Manuprāt, mēs labi izskatāmies kopā.

 

Cik koncertu tērpu jums ir?

Kādi pieci seši. Visos joprojām varu ielīst, jo resnāks nekļūstu. Esmu caurbira.

 

Kur pērkat savus spīdīgos kreklus?

Braucu uz Lietuvu.

 

Uz Viļņas tirgu?

Nē, foršus tērpus var atrast īpašos veikalos. Tas nenozīmē, ka eju uz humpalām, lai arī tur var atrast dažādas pērles. Es iepērkos izmeklētos veikalos.

 

Piemēram?

Ne jau baigie brendi tie ir. Es tiešām neatceros nosaukumu. Bet uz Lietuvu braucu tāpēc, ka Latvijā nav nemaz tik viegli iegādāties koncertu tērpus.

 

Ko jūs uz skatuves nekad nevilktu mugurā?

Sporta bikses.

 

Vai ir kas tāds, kas jau sen izgājis no modes, bet jūs to tik un tā valkājat?

Nē, es cenšos sekot modei. Kļošenes vairs nevalkāju.

 

Velti. Tagad tās atgriežas modē.

Jā? Nu tad atkal būs jāvelk ārā no skapja.

 

Kāds ir jūsu firmas žests vai kustība uz skatuves?

Dziedu ne tikai ar balsi, bet ar visu ķermeni. Man patīk dziesmas vēstījumu pasniegt ar rokām, ar visu savu būtību.

 

Cik garš esat?

186 centimetri.

 

Cik garš ir bijis jūsu ilgākais koncerts?

Trīs stundas. Ja vajadzētu, varētu arī piecas, pat sešas stundas nodziedāt. Man ir dzelzs balss!

 

Ar fonogrammu esat uzstājušies koncertos?

Godīgi teikšu, pašos pirmsākumos bija tāds grēciņš, bet pēc tam vairs ne.

 

Jūs dziedat falsetā. Ar gadiem balss nenosēžas un nesāk trīcēt?

Nosēžas, bet es cenšos ievērot tonalitātes un vēl jau varu. Citi brīnās: «Kā jūs savos gados varat būt tik jauneklīgs?» Uzskatu, ka mūziķim jāiet līdzi laikam.

 

Nākamgad jums būs 60. jubileja.

Ir tāda lieta. Savukārt grupai «Hameleoni» būs 25. jubileja. Noteikti rīkosim koncertturneju.

 

Kādu dāvanu jubilejā gribētu?

Kādu retu mūzikas disku. Kaut ko no rokmūzikas, psihodēliskā roka. Specifisku mūziku, kas nav skanējusi nevienā radiostacijā. Nu un labu konjaku. Lielu pudeli.

 

Kurš 21. gadsimta sākumā bija jūsu lielākais konkurents?

Tādu mūziku, kādu spēlējām mēs, citi nespēlēja, tāpēc izteikta konkurenta Latvijā mums nebija. Arī izdoto albumu kopiju ziņā mums nebija līdzvērtīgu. (Ilgi domā.)

Vienīgais konkurents, ko varu iedomāties, ir grupa «Prāta vētra».

 

Jūs šķietat romantisks ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē. Kā sveicat sievietes 8. martā?

Pirmkārt, apsveicu savu sievu, kurai dāvinu visskaistākās puķes. Viņas iemīļotie ziedi ir pildītās lilijas. Sveicu, protams, arī savas kolēģes. Šobrīd divās skolās pasniedzu mūziku un, kā zināms, sieviešu šādos kolektīvos ir vairākums.

 

Lieli izdevumi!

Ko darīt? Sievietes to ir pelnījušas. Uzdāvinu katrai pa puķei, un prieks ir visiem.

 

Kad uzsākāt mūziķa karjeru, pie spoguļa trenējāties skaistākās grimases un smaidus?

Protams! Stāvēju pie spoguļa un skatījos, kāds izskatos, kā dziedu. Man jau pirms Hameleoniem bija skatuves pieredze. Biju dziedājis citās grupās, piemēram, Doktors Fausts. Tas bija cits stils – rokmūzika. Es gan varu dziedāt gan rokmūziku, gan popmūziku, gan klasiku. Daži pat teica, ka man jāiet uz operdziedātājiem. Bet es izvēlējos šo ceļu.

Kas esat pēc profesijas?

Kordiriģents. Esmu arī bijis vīru kora vadītājs Brocēnos.

 

Par ko tagad ikdienā strādājat?

Esmu mūzikas skolotājs Džūkstes pamatskolā un Aspazijas pamatskolā Jūrmalā.

 

Bērni labāk jūs redz ejam vai nākam?

Kā kurš. Ir ļoti forši bērni, un arī tādi, kas man nedaudz krīt uz nerviem.

 

Kad beigsies «Hameleonu rotaļas»?

Tas slavenais seriāls? Vai, to es gan vairs neskatos! Tas tiešām vēl pastāv? Ak Dievs!

 

Kā tad! Jau 8000. sērija iznākusi. Runā, kamēr dzīvs būs šis seriāls, dzīvos arī grupa «Hameleoni».

Tam es varētu piekrist.

 

Reiz uz «Hameleonu» koncertu esot ieradušās vecāka gadagājuma dāmas, jo domājušas, ka uzstāsies Foresteru ģimene un citi seriāla varoņi. Taisnība?

Tā bija! Cilvēki bija palaiduši baumas, ka uz koncertu ieradīsies aktieri no «Hameleonu rotaļām». Sabrauca Riča Forestera fanes un bija vīlušās, uz skatuves ieraugot mūs ar Andri. Taču mēs viņas aizrāvām ar savu mūziku, pacēlām garastāvokli, un visas bija laimīgas. Kārtīgi iztrakojās!

 

Jūsu kvēlākie fani šobrīd varētu būt pirmspensijas vecumā. Jubilejas turnejā rīkosiet koncertus ar sēdvietām?

Rīkot varētu, bet esmu pārliecināts, ka neviens krēslā nenosēdēs. Es ar savu enerģiju un harismu visus pieceļu kājās. Mūsu mūzika tam ir kā radīta. 

 

Kādas attiecības visus šos gadus jums ir ar grupas biedru? Izkāvušies esat?

Esam ļoti draudzīgi. Pēc dabas esmu ļoti mierīgs, konfliktos neiesaistos.

 

Kuram no jums bija vairāk pielūdzēju?

Fani vairāk skatās uz solistu. Tā nu tas ir. Taču arī Andris par sieviešu uzmanību nekad nav sūdzējies. Bija pielūdzējas, kuras tieši par viņu jūsmoja.

 

Krūšturus uz skatuves ir metušas?

Tā gan nav bijis.

Reiz Valmieras klubā Putniņi, kur mums bija koncerts, viena dāma, kas tā pavairāk bija paņēmusi uz krūts, uznāca uz skatuves un sāka izģērbties.

 

Forši! Ko jūs?

Neko, turpināju dziedāt. Kad viņa pienāca klāt un sāka ap mani glausties, biju apjucis, jo nezināju, ko darīt. Labi, ka apsargs reaģēja un noņēma viņu no trases.

 

Ar kuru no pasaules mūziķiem gribētu dziedāt duetā?

Noteikti ar Džordžu Maiklu un Frediju Merkuriju. Viņu dziesmas klausoties, daudz esmu mācījies.

 

Daudzi jūsu dziedāšanas manieri salīdzina ar grupu «Modern Talking».

Man ļoti nepatīk, ka mūs salīdzina ar šo grupu. Protams, stilistiski varbūt esam līdzīgi, bet citādi – nekā kopēja. Turklāt «Modern Talking» sen izjukusi, bet «Hameleoni» pastāv.

 

Kur esat dienējis?

Grodņā, Baltkrievijā. Biju jaunākais seržants tankistu pulkā.

 

Tad jau mākat braukt ar tanku?

Nemāku. Pirms tur nokļuvu, izmācījos par lielgabala komandieri. Biju tas, kurš teica, lai ielādē un šauj.

 

Jūsu balss tam kā radīta.

Jā, pēc tam, ausis aiztaisot, pats muku iekšā ierakumos.

 

Ja Latvijai draudēs briesmas, vismaz viens lielgabala komandieris mums jau ir.

Tas bija tik sen… Taču vajadzības gadījumā atsvaidzināšu zināšanas. Labāk, protams, lai tas nekad nebūtu jādara.

 

Kāpēc daži vīrieši guļ ar zeķēm?

Droši vien ir tādā pālī, ka nevar tās novilkt. Vai arī seko vecmāmuļu padomam – galvenais, lai kājas būtu siltumā.

 

Ja jums uz skatuves būtu jāuzstājas ar kādu dzīvnieku, kurš tas būtu?
Hameleons.

 

Kurš tad viņu tur redzētu? Vai tas kādu skaņu vispār izdod?

Kaut ko gan jau izdod. Viņš varētu sēdēt man uz pleca, mainīt krāsas un mēli žvidzināt.

 

Ja hameleons aizrijas ar mušu, kādā krāsā tas kļūst?

(Smejas.) Nemāku pateikt. Ļoti grūts jautājums!

 

Ja jums būtu jāmaina savs vārds uz jebkuru supervaroņa vārdu, kuru izvēlētos?

Es nekad nemainītu savu vārdu.

Lai supermens sevi pārdēvē par Ēriku.

 

Ja jūsu tālrunis varētu runāt, kas ir mulsinošākais, ko tas par jums atklātu?

Es samulsu! Katrā gadījumā nelamājos un nedaru neko pretlikumīgu. Neko šokējošu mans telefons jums neatklātu.