«Kā jau makšķernieks – konkrēto vietu, kur spiningoju, neatklāšu, varu pateikt tikai to, ka tā ir dzimtajā Dienvidkurzemē un tas notika palielā privātajā dīķī,» žurnālam «Privātā Dzīve» atklāj dziedātājs Andris Ērglis.
Aptuveni divu stundu laikā viņš tika pie teju 16 kilogramiem zivju. «Nebija nevienas zemmēra līdakas – mazākā bija 61 centimetru gara un pusotra kilograma smaga. Bet lielā, kuru izvilku, tikai ar trešo reizi iemānot ķeselē, bija 7,8 kilogramus smaga. Augumā tā gan nebija padevusies – vien 108 centimetri –, taču resna,» nosmej Andris.
Dziedātājs teic, ka tik veiksmīgu makšķerēšanu līdz šim vēl nebija piedzīvojis, lai arī itin bieži dodas pie ūdeņiem gan spiningot, gan makšķerēt ar «fīderi», pludiņmakšķeri vai gruntenēm. «Ja godīgi, sākums copei neko labu nesolīja. Laiks bija mainīgs – te saulains, te mākoņi saskrēja. Vējš pamatīgāk uzpūta, silts galīgi nebija.
Mētāju stundu, pusotru, ik pa laikam pamainot mānekļus. Viss pa tukšo. Un tad uzliku zaļu gumiju.
Pirmais metiens, un sitiens, jā, zivs! Tā pirmā bija pati lielākā. Vilkt līdz krastam gan bija samērā viegli, jo šī ne pārāk pretojās,» stāsta viņš. «Kad pievilku, tad gan sākās problēmiņas. Pirmajā reizē pievelku, jau gandrīz iemānu «sečokā», bet līdaka aizmūk. Otrreiz pievelku, jau gandrīz ir iekšā zivju uztveramajā tīkliņā, un atkal uzsit ar asti un mūk prom. Ar trešo – tad gan tiku pie trofejas. Tik liela līdaka man vēl nebija pieķērusies. Rekords man bija 5,2 kilogramus smaga līdaka, nu tas pārspēts uzreiz par trešdaļu,» gandarīts ir Andris.
Mūziķis gribējis zaļsvārci laist atpakaļ, taču ievērojis, ka, visticamāk, zivju gārnis tai muguru mazliet paplosījis, arī žaunas bijušas pabojātas, tādēļ līdaku mammu nācies paturēt. «Un tad tik sākās. Ja ne katrā metienā, tad ik pēc viena vai diviem līdakas kā trakas metās virsū zaļajai gumijai un tika vilktas krastā. Pusotrā stundā biju saķēris tik daudz kā nekad. Lai zivis dabūtu no dīķa līdz mašīnai, biju spiests saimniekam pat lūgt ķerru,» tā Andris.
Stāstot, ko ar lomu sadarījis, dziedātājs atklāj, ka lielākā zivs sataisīta kotletēs. «Lielu līdaku gaļa jau ir kā gumija, tās der tikai kotletēs. Speķīti klāt, sīpolus, garšvielas, un ir labi. Tīrā kotlešu masa bija apmēram seši kilogrami. Garšoja labi, paši nosmēķējām un vēl radiem izdalījām,» atklāj Andris.