Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aizsargājamo ainavu apvidus Veclaicene
Malēnieši par savu pusi saka – nav skaistākas vietas, un viņiem ir taisnība. Te papilnam var izbaudīt Latvijas dabas krāšņumu, turklāt darīt to saudzīgi – ar Eiropas Savienības fondu atbalstu antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai uzlabota apvidus infrastruktūra, izveidotas atpūtas un dabas takas un pieci izziņas pieturas punkti.
Latvijā ir izveidoti kopumā deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, kas ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīga ainava un kultūrvide. Viens no tiem ir Veclaicene, kas dibināts 1977. gadā, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu, bioloģisko daudzveidību un dabas vērtības.
Veclaicenē baudi mieru, harmoniju, svaigu gaisu un visos gadalaikos apbrīno – cik Latvija ir skaista! Alūksnes augstienes paugurainais reljefs, stāvie kāpumi un kritumi, gleznaini ezeri, kas vijas Kornetu – Peļļu gravā, stāvākais pilskalns Latvijā un Drusku kalns, no kura iespējams saskatīt pat Igaunijas augstāko virsotni Munameģi.
Citi lasa
Teritorija ietver trīs dabas liegumus Dēliņkalns, Korneti – Peļļi un Avotu mežs, kas visi ir Natura 2000 teritorijas, kā arī Grūbes dolomīta atsegumu, kas ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un aizsargājamā Ziemeru ozolu aleja.
Aizsargājamo ainavu apvidū Veclaicene sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu – vērīgākie apmeklētāji dažādos gadalaikos ieraudzīs sirdsveida divlapi, Šneidera mizmīli, lielo torņgliemezi, lielo tritonu un sila ķirzaku. Tāpat apkārtnē mēdz ligzdot mazais ērglis, bet medībās doties lūsis.
Emocionāli īpaši skaista ir Ziemeru ozolu aleja – tā ir vērtīga ne tikai kā Latvijai raksturīgs ainavas elements, bet arī kā dabas vērtība, jo vecie ozoli ir mājvieta vairākām bezmugurkaulnieku sugām, kā arī Dabas skaitīšanas projekta laikā alejas teritorijā konstatētas retas un īpaši aizsargājamas ķērpju sugas.
Dabas lieguma teritorijā atrodas augstākais skatu tornis – Dēliņkalnā, bet arī pats kalns ir uzmanības vērts. Tā stāvās nogāzes klāj egļu meži, atrodamas arī avotu izplūdes vietas.
Veclaicenē izveidotas piecas izziņu pieturas – nelielas mājiņas, kurās iespējams ne tikai pārnakšņot, bet arī uzzināt daudz plašāk par to, kas tiek sargāts un lolots šajā dabas liegumā.
- Dabas mājā pie Eniķu ezera izveidoti mākslas objekti, kas veltīti šajā apvidū sastopamajiem putniem
- Dabas māja pie Palpieru ezera stāsta par meža zvēriem. Netālu izveidots vides dizaina objekts – neliels skatu tornis aļņa formā.
- Dabas māja pie Raipala ezera tematiski veltīta lāčiem, jo apkārtnē šie dzīvnieki ir daudzkārt manīti
- Dabas māja pie Ilgāja ezera atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas, šī dabas izziņas pietura veltīta Kornetu-Peļļu subglaciālajai gravai un stāsta par tās īpatnībām.
- Dabas māja pie Vaidavas ezera stāsta par ūdeņiem un zivīm.
Visas dabas māja ir aprīkotas ar Jotul tipa krāsniņu, uz kuras ir iespēja uzvārīt ūdeni rīta kafijai, tējkannu ar krūzītēm, galdu, krēsliem, matračiem, āra tualeti, ugunskura vietu ar malku un makšķerēm. Pie katras Dabas mājas ir pieejama laiva.
Veclaiceni var izzināt arī dabas takās – ir gan kājāmgājēju, gan velobraucēju maršruti. Piemēram, Drusku pilskalna dabas taka izaicinās uzkāpt stāvākajā pilskalnā Latvijā, par to saņemot apbalvojumu – ainaviskus skatus un iespēju pāri Igaunijas robežai ieraudzīt Baltijā augstāko virsotni – Lielo Munameģi.
Savukārt Ilgāja-Naudas dabas taka ved pa teiksmām un leģendām apvītām vietām – uzkalniem, ielejām, mežu takām, pļavām un ezeriem Kornetu- Peļļu gravā, kura radusies spēcīgas straumes rezultātā, kūstot ledājiem leduslaikmeta beigu posmā. Neizskaidrojamā dabas spēka ietekmē radušās teikas par velnu, kurš cēlis tiltu pār Ilgāja ezeru, bet daudzie karu notikumi atstājuši nostāstus par Ziemeļu kara laikā izdzerto Palpera ezeru un pie tā aprakto naudu.
Peļļu dabas taka būs īsts izaicinājums aktīviem taku gājējiem.
Taka ved pa ledāju kušanas ūdeņu izgrauzto Peļļu gravu, kuras četri ezeri veido dabīgu Latvijas – Igaunijas robežu un ļauj paviesoties Igaunijas daļā, ko sauc par Velnu zemi (Paganamaa). Paralēli maršrutam iespējams apskatīt plašos akmens krāvumus Vorotkas senapos un uzkāpt Paganamā skatu tornī, no kura paveras ainavas uz Robežgravu ar ezeru virkni, kā arī Latvijas pakalniem otrpus ezeriem. Pastaigu var apvienot ar geo slēpņu meklēšanu un nakšņošanu Dabas mājā pie Palpiera vai Ilgāja ezeriem.
Raipala ezera dabas un kultūrvēstures izziņas taka ved gar trim Kornetu- Peļļu virknes ezeriem, tajā skaitā gar gleznaino un dziļāko virknes ezeru – Raipala ezeru. Pa ceļam vēroto dabas skaistumu papildina Mišu Medus muzejs, kā arī daļēji saglabājušās Laknu dzirnavas. Takā ietilpst arī 2,5 km garais veselības maršruts ar 10 informatīviem stendiem.
Veselības maršrutā, gar gleznainiem Ievas un Trumulīša ezeru krastiem, iespējams apvienot patīkamo ar lietderīgo- pastaigu brīvā dabā un fiziskās aktivitātes. Maršrutā izvietoti informācijas stendi ar vingrojumiem veselības veicināšanai dažādām vecuma grupām. Taka īpaši patiks ģimenēm ar bērniem, kuriem būs piedzīvojums izzināt dabu, īpaši bebru dzīvi.
Un protams – Dēliņkalna un Kornetu skatu torņi. No pirmā paveras elpu aizraujošs skats, bet otram blakus atrodas Dieva kalns, kas ir viens no nedaudzajiem svētkalniem, uz kura izvietojušies teikām apvīti akmeņi ar kultūrvēsturisku vērtību.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Nr. 5.4.1.1/17/A/022 Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai
