Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šis ierosinājums atbalsta neseno ES prezidējošās valsts Vācijas iniciatīvu, kas paredz izveidot Eiropas karti ar krāsas marķējumiem, balstoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem.
Tiek ierosināts ieviest vienotus kritērijus un robežrādītājus, lai izvērtētu epidemioloģiskos riskus ceļošanai uz/no noteikta reģiona, tostarp attiecībā uz saslimstības rādītājiem (pozitīvi Covid-19 testi uz 100 000 iedzīvotāju) un Covid-19 infekcijas veikto testu pozitivitātes rādītājiem. Tāpat tiek aicināts ieviest pasākumus reģionālā līmenī, balstoties uz ECDC datiem, nevis noteikt ierobežojošus pasākumus valstiskā līmenī.
- Uzlabota Covid-19 testu veikšana un izsekošanas pasākumi
Karantīnas vietā būtu jāizmanto uzlabota Covid-19 testu veikšana un kontaktpersonu izsekošanas pasākumi, jo testu veikšana nodrošina mērķtiecīgu risku mazināšanu individuālā līmenī. Dalībvalstīm ir jāturpina investēt ātru un uzticamu Covid-19 testu nodrošināšanai pasažieriem neilgi pirms izlidošanos.
«Eiropas iedzīvotāji nav spējuši pienācīgi izbaudīt nopelnītos vasaras atvaļinājumus, ņemot vērā haotiskus robežu šķērsošanas ierobežojumus, kā arī neskaidrību par karantīnām, atšķirīgām pasažieru anketām un testēšanas nepieciešamību. Ir steidzami nepieciešama vienota Eiropas testēšanas programma, ja mēs vēlamies atjaunot pasažieru pārliecību,» norāda A4E izpilddirektors Tomass Reinerts.
Lai arī jūlijā reģistrēts neliels lidojumu skaita un pasažieru plūsmas kāpums, šie rādītāji augustā atkal kritušies, ceļotāju īpatsvaram veidojot vien 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada līmeni. "Eiropas Savienības Padomei šis jautājums ir jāpadara par politisku prioritāti.
Nekoordinēti nacionālie pasākumi pēdējos sešos mēnešos radījuši postošu ietekmi uz ceļošanas brīvību, kas ir ES pamatprincips, un tieši ietekmē ceļošanas un tūrisma sektoru," skaidro Air France-KLM Group valdes priekšsēdētājs un A4E priekšsēdētājs Bendžamins Smits.
«Dalībvalstu atšķirīgie pasākumi, kas bieži vien ieviesti steidzamības kārtā, balstoties uz dažādiem kritērijiem, un kas nav pietiekami saskaņoti ar citām dalībvalstīm, izraisījuši pasažieru pieprasījuma kritumu.
Jauna un vienota pieeja ceļošanas ierobežojumiem sniegtu lidsabiedrībām un mūsu pasažieriem nepieciešamo skaidrību un prognozējamību, vienlaikus uzlabojot pārrobežu savienojamību un atjaunojot Šengenas/ES zonas integritāti. Dalībvalstīm arī steigšus jāievieš vienots kritērijs trešajām valstīm, lai pēc iespējas ātrāk un drošāk mēs spētu atjaunot satiksmi starp kontinentiem,» piebilst Smits.
- Ceļošanas ierobežojumu un karantīnas prasību atcelšana
Karantīnas ierobežojumiem jābūt kā pēdējam instrumentam, karantīnas ilgumu nosakot vienotu visā Eiropā. Tāpat ieteicama lidsabiedrību darbinieku, apkalpes locekļu, tranzīta pasažieru un pasažieru ar īpaši zema riska ceļojuma veidu skaidra izslēgšana no ceļošanas ierobežojumiem un karantīnas prasībām.
Lidsabiedrību darbinieki, tostarp apkalpes locekļi ir apmācīti ievērot īpašas higiēnas prasības un tās tiek pakļautas ciešai Eiropas lidsabiedrību uzraudzībai. Ceļotājiem, kuri, piemēram, riska zonā uzturas mazāk par 72 stundām un kuriem ir minimāls kontakts ar vietējiem iedzīvotājiem, ir mazāks inficēšanas risks, tāpēc viņiem arī jābūt izslēgtiem no šīm prasībām.
Visos gadījumos dalībvalstīm jābūt atbildīgām attiecībā uz ceļotāju datu ievākšanu un attiecīgu pasākumu izpildi.
- Standartizētas pasažieru un veselības deklarācijas anketas
Visbeidzot, dalībvalstīm jāievieš jaunākais Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) standarts attiecībā uz pasažieru dzīvesvietas un veselības deklarācijas anketām. Šo anketu aizpildīšanu vajadzētu pārbaudīt nacionālajām veselības iestādēm, nevis lidsabiedrībām. Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no naudassodu noteikšanas lidsabiedrībām, ja pasažieri nav norādījuši visus datus. Pasažieru dzīvesvietu un veselības deklarācijas anketām jābūt pieejamām digitālā formā.
