Dot cilvēkiem padomus un zīlēt es arī spēju, bet ar nopietnu seju prasīt par to no viņiem naudu – vēl ne

Šodien gāju pie kaimiņienes aizņemties naudu. Nedeva. Naudu arī ne.

***

– Jāni, vai tu Londonā jau esi iekārtojies?

– Nē, vēl strādāju.

***

Meita paziņo mātei:

– Mammu, vakar mēs ar manu draugu pirmoreiz mūžā nodarbojāmies ar seksu!

Māte:

– Par tevi skaidrs, ka pirmo, bet kā tu vari būt droša, ka arī tavam draugam tā bija pirmā reize?

Meita:

– Varu – viņam krāniņš bija vēl plēvītē iesaiņots!

***

Uz ielas satiekas divi draugi, viens aizdomīgi viegli stiepj lielu maisu. Otrs brīnās:

– Kas tev tai maisā?

Pirmais:

– Tulaetes papīrs.

Otrais:

– Kur tu to nes?!

Pirmais:

– Uz ķīmisko tīrītavu.

***

Skolotāja bargi Jānītim:

– Jānīt, kur tu visu ceturksni biji?

Jānītis:

– Slimoju…

Skolotāja:

– Kā tad! Pa striptīzklubiem vazāties – tur tev veselības pietika, bet uz skolu nākt – ne!

Jānītis:

– Es…

Skolotāja:

– Nemaz nesāc liegties, man no skatuves viss labāk redzams!

***

Satiekas divi draugi. Viens prasa otram:

– Sveiks, kā iet, kas jauns?

Otrs nopūšas:

– Sieva mani krāpj…

Pirmais:

– Nē, es prasīju, kas tev jauns.

***

Vīrs ārstam:

– Dakter, manai sievai pavisam slikti!

Ārsts:

– Tiešām? Arī dēles nepalīdzēja?

Vīrs:

– Nē. Trīs viņa apēda, vairāk nelien iekšā.

***

Zīlnieks ar klientu ilgi strīdas par honorāra lielumu. Klients negrib tik daudz maksāt. Zīlnieks dusmīgs vaicā:

– Vai tad jūs varētu tā kā es?

Klients:

– Daļēji. Dot cilvēkiem padomus un zīlēt es arī spēju, bet ar nopietnu seju prasīt par to no viņiem naudu – vēl ne.

***

Divi draugi pastaigājas. Sākas lietus. Viens saka otram:

– Atver savu lietussargu!

Otrs:

– Tas neko nedos, lietussargs ir caurs.

Pirmais:

– Kāpēc tad tu to ņēmi līdzi?

Otrais:

– Kā es varēju zināt, ka būs lietus?

***

Pavecāka kundze ieliek avīzē sludinājumu, ka izīrē dzīvokli bezbērnu pārim. Nākamajā dienā atnāk kāds vīrs un noslēdz ar viņu līgumu. Vēl pēc dienas kundze skatās, ka vīra ģimene ievākusies dzīvoklī ar pieciem bērniem. Kundze sašutusi:

– Jūs taču teicāt, ka jums nav bērnu! 

Vīrs:

– Vai tad tie ir bērni? Riktīgi maitasgabali tie ir!

***

Sarunājas divi draugi. Viens jautā:

– Paklau, vai tev nešķiet, ka tava sieva mūs krāpj?

***

Anglija. Kalpotājs klauvē pie lorda kabineta durvīm un, saņēmis uzaicinājumu ienākt, saka:

– Ser, slikta ziņa: atnācis jūsu skroderis un saka, ka neiešot prom, kamēr jūs viņam nesamaksāšot par diviem pēdējiem uzvalkiem.

Lords:

– Lieliski, Džon, sagatavojiet kungam istabu.

***

20. gadsimta sākums. Piecpadsmitgadīgs ebreju puisēns emigrē no Eiropas uz Ameriku. Pirmais gājiens – uz sinagogu darbu prasīt. Sinagogā viņam saka:

– Ir mums tev darbs. Vari kļūt par sinagogas kalpotāju. Vai izglītība tev ir?

Puisēns atbild:

– Nav.

Ja nav, tad neko darīt – sinagogā darbs ebreju puisēnam neatrodas. Viņš bēdīgs iet pa ielu, par pēdējo naudu nopērk apelsīnu, izspiež sulu, pārdod. Par šo naudu viņš nopērk divus apelsīnus, atkal izspiež sulu, pārdod. Tādā ceļā pamazām viņš tiek pie tik lielas naudas, ka var nopirkt augļu bodīti, pēc tam jau lielu veikalu, un pēc 40 gadiem viņš jau ir Amerikas augļu tirgus karalis. Kādu dienu viņu intervēt ierodas žurnālists un jautā:  

– Jūs esat viens no bagātākajiem un godājamākajiem cilvēkiem Amerikā. Mēs visi ēdam jūsu augļus, dzeram jūsu sulas. Droši vien, lai to sasniegtu, jums nācās daudz mācīties, studēt labās universitātēs…

Miljonārs pārtrauc žurnālistu:

– Nē, es nekur neesmu mācījies. Esmu neizglītots.

Žurnālists noelšas:

– Ak Dievs – tik ietekmīgs cilvēks un neizglītots! Varu iedomāties, ko jūs būtu sasniedzis, ja būtu izglītots! 

Miljonārs:

– Es zinu, ko es būtu sasniedzis. Es būtu kalpotājs sinagogā.

***

Dāma jautā džentlmenim:

– Vai jūs mani atceraties? Pirms daudziem gadiem jūs mani aicinājāt nākt pie jums par sievu.

Džentlmenis:

– Vai jūs nācāt?

***

Vecam ebrejam kalnos paslīd kāja, un viņš krīt bezdibenī. Drusku palidojis, aizķeras aiz zariņa un karājas virs bezdibeņa. Rokas nogurst – tūlīt spēki būs galā. Vecais ebrejs sauc:

– Vai te kāds ir?  

No debesīm atskan varens bass:

– Ir!

Vecais ebrejs:

– Kas?

Balss no debesīm:

– Es – Dievs!

Vecais ebrejs:

– Ak, Dievs, vai tu mani glābsi?

Dievs:

– Glābšu.

Vecais ebrejs:

– Nu tad glāb!

Dievs:

– Palaid vaļā zaru, es tevi ar gaisu noķeršu un nesīšu uz augšu.

Pauze. Vecais ebrejs sauc:

– Varbūt te ir vēl kāds?

***

Divus skotus, pilnīgi apdzērušos, Londonā aiztur policists. Aizved uz iecirkni, tur policijas virsnieks bargi vaicā:

– Kur trešais?

Skoti:

– Kā-kā-kāds tre-trešais? 

Virsnieks:

– Nesāciet tikai tagad man te stāstīt, ka jūs šitā piedzērāties par savu naudu! 

***

Vīrs aiziet pie psihiatra:

– Dakter, es jau pusgadu katru nakti sapnī redzu vienu un to pašu: es uz ielas, restorānā vai bārā iepazīstos ar vienu un to pašu apburošo meiteni. Mēs dodamies uz manām mājām, tad viņa uz galda dejo striptīzu, un pēc tam mēs līdz pat rītam nodarbojamies ar seksu.

Psihiatrs:

– Hmm, un ko jūs no manis gribat?

Vīrs:

– Man viņa jau ir apnikusi, gribu citu!

***

Tūrisma birojā ierodas kāds klients izvēlēties ceļojumu, bet nekas no piedāvātā viņam nešķiet īsti labs. Abi ar biroja aģentu groza globusu, skatās, kur varētu braukt. Groza, groza, te vīrs saka:

– Vai cita globusa jums nav?

***

Brežņeva laiki. Partijas ģenerālsekretārs Brežņevs jautā Ministru Padomes priekšsēdētājam Kosiginam:

– Cik mums valstī ir ebreju?

Kosigins:

– Kādi trīs četri miljoni.

Brežņevs:

– Ja mēs atļautu emigrēt, cik būtu gribētāju?

Kosigins:

– Kādi piecpadsmit miljoni.

***

Izraēlā zinātnieki – imigranti no Krievijas – selekcionējuši košercūku.

***

Šūšanas darbnīcā pie Rabinoviča ieskrien kāds vīrs un sauc:

– Rabinovič, vai dzirdējāt, Mesija parādījies zemes virsū, Viņš nāk uz mūsu pilsētu, iesim sagaidīt!

Rabinovičs atbild:

– Tūlīt, tūlīt, vienu minūtīti…

To pateicis, turpina šūt piedurkni klāt pie žaketes. Pēc divām stundām tas pats vīrs atkal ieskrien šūšanas darbnīcā:

– Rabinovič, Mesija jau mūsu pilsētā, Viņš iet pa galveno ielu, iesim sagaidīt!

Rabinovičs atbild:

– Tūlīt, tūlīt, vienu minūtīti…

To pateicis, turpina šūt apkakli klāt pie žaketes. Pēc stundas tas pats vīrs atkal ieskrien šūšanas darbnīcā:

– Paklau, Rabinovič, Mesija jau ir pilsētas centrālajā laukumā, Viņš sūtīja mani tev pakaļ, Viņš tevi gaida!

Rabinovičs atbild:

– Tūlīt eju…

To pateicis, pabeidz šūt pogu, pakar gatavo uzvalku uz pakaramā, uzvelk mēteli un bez steigas dodas uz pilsētas centrālo laukumu. Aiziet un pieiet pie Mesijas. Mesija saka:

– Paklau, Rabinovič, cik ilgi jūs var gaidīt?

Rabinovičs:

– Hmm, lai nu kurš būtu runājis…

***

Kāds vīrs nomirst un nokļūst paradīzē. Tur viņu pienācīgi sagaida, visu izrāda: tur musulmaņi, tur katoļi, tur luterāņi, tur tālāk budisti… Tā rādot, nonāk pie lielas sētas. Rādītāji pieliek pirkstu pie lūpām un čukstus saka vīram:

– Csst…

Vīrs čukst pretī:

– Kāpēc jāčukst?

Rādītāji:

– Tur aiz šīs sētas ir jūdaisti. Viņi domā, ka viņi te ir vienīgie…