Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pamēģini tomēr apzināties un pieņemt realitāti: naudas tev ir tik, cik ir. Protams, aizņemties šodien ir ārkārtīgi vienkārši, tomēr saliec pa punktiem, kas īsti būs aizņemšanās svētku vārdā.
Aizņemties? Kam to vajag?
Vajag bērniem. Parasti lielākās bažas, gaidot svētkus, ir par bērniem. Nenoliedzami – bērniem visos laikos ir patikušas un patiks dāvanas, un šajā ziņā visticamāk nekad un nekas nemainīsies. Katrā ģimenē ir citādas dāvināšanas tradīcijas – tieši tādas, kādas pieaugušie konkrētajā ģimenē ir izveidojuši. Tādēļ nevienam nav tiesību pārmest, ja kāds svētkos dāvanai zem eglītes var atļauties nolikt jaunas automašīnas atslēgas, trakoti modīgus telefonus, datorus un citas ekstras, bet cits – ko salīdzinoši pieticīgu. Katrs dzīvo tā, kā var atļauties, un citiem gar to nav nekādas daļas.
Pirms aizņemties naudu dāvanai bērnam, padomā: vai tiešām viss, ko viņam vajag, ir taviem ienākumiem neatbilstoša dāvana? Ja tu cīnies par naudu, visticamāk, tu arī ļoti, ļoti daudz strādā, un katra manta, ko tu iegādājies bērnam, visdrīzāk, ir kā plāksteris tavam laika trūkumam. Ja tu aizņemsies, parāda atdošanas vārdā būs jāstrādā vēl vairāk.
Un kā būtu, ka tu bērnam uzdāvinātu savu laiku? Tas taču tev no sevis nav jāpērk!
Iedomājies: veselu dienu tu kopā ar bērniem spēlētos (bet nevis viņus audzinātu!), uzceltu sniegavīru un nokrāsotu viņu smieklīgi rozīgā krāsā – kā tādu sivēnu. Un jūs smietos un smietos! Un sapikotu tēti tā, ka viņam būtu pilnīgi slapjas bikšu staras!
Vajag tev. Protams, mīļā, tu ļoti gribi svinēt. Svinēt tā, ka mirdz, zaigo un laistās, tā kā Pelnrušķītei pilī: lai tu esi balles karaliene, lai tev kleita ir skaista, skaista, lai kurpes kā uzlietas un rotas… rotas lai ir kā princesei! Tev pat jau ir ielūgums uz balli, bet skapī ir tikai ikdienas kurpes un kleita veca. Varbūt uz balli neiet? Tas nu tev jāpajautā sev pašai: tu negribi uz balli tāpēc, ka tev nav piemērota apģērba, vai arī kāda cita iemesla dēļ. Un, ja tev būtu kurpes un kleita, tad tu ietu? Ietu gan, jā? Nu, tad risini problēmu, nevis skumji paliec mājās tikai savu veco kurpju dēļ!
Pirms aizņemties naudu, lai kļūtu par balles karalieni, padomā: vai tomēr nav kāda cita varianta. Varbūt kleita ir tavai draudzenei? Varbūt tavu veco, mīļo kleitu var kaut kā atsvaidzināt un tu tajā jutīsies lieliski, nevis savā jaunajā, dārgajā kleitā sēdēsi kā sviesta roze uz tortes, bet pēc tam iekarināsi to skapī un gadu maksāsi aizņēmumu. Un kas būs pēc tam? Nākamajos svētkos tev atkal nebūs kleitas, jo šī jau reiz būs vilkta un visi to būs pamanījuši. Ja ballei gatavosies laikus, tu noteikti vari paspēt uz to, jo diez vai trīs minūtes pirms pusnakts pie vārtiem piebrauks ķirbja kariete. Pašķirsti žurnālus, pameklē idejas, kā atsvaidzināt svētku tērpu, kaut aizņemies kurpes, bet neatņem sev balli, kuru tik ļoti gribi!
Vajag citiem. Kamēr esi savās mājās un kopā ar saviem tuviniekiem, tev nesāp tas, ka nevari kaut ko atļauties. Kreņķis rodas brīdī, kad redzi, kā klājas citiem, un tu arī tā gribi. Šogad viss ir pret tevi. Garajās svētku brīvdienās izlēmuši tikties kursabiedri, un tu negribi parādīt, ka esi lūzere. Darbā kolēģi lozē, ko kurš apsveiks, bērnudārzā vāc naudu dāvanām audzinātājai, un tu sāc šaubīties, vai iztiksi bez kredīta…
Pirms aizņemties naudu, lai pierādītu, ka neesi sliktāka par citiem, atceries: tu tiešām neesi sliktāka par citiem. To, cik tev ir daudz vai maz naudas, vislabāk zini tu pati. Tev ir divas izvēles – būt godīgai pret sevi un pieņemt sevi tādu, kā esi, vai arī veidot viltus tēlu un spēlēt, ka vari atļauties to, ko patiesībā nevari atļauties. Problēma rodas brīdī, kad tu gribi izlikties par to, kas nemaz neesi, un tā vārdā likt uz spēles nesamērīgi daudz. Jā, tu aizņemsies, lai radītu ilūziju, ka viss tev ir, ka visu tu vari, ka neesi sliktāka par citiem, tikai – kas notiks pēc tam? Vai kāds sapratīs, ja netiksi galā ar kredīta atmaksu?
Četras situācijas – četri risinājumi
Tiem, kam nauda ir, viegli pateikt: ne jau dāvanas cenā ir vērtība, bet tajā ieliktajā mīlestībā. Kā tad! Nolieciet blakus divus skolasbērnus – viens saņem vilnas zeķes, otrs – milzīgu, no klucīšiem saliekamu kosmosa kuģi. Un tad pasakiet, ka bērnam ar vilnas zeķēm jābūt laimīgam, jo vecmāmiņa tās adīja ar mīlestību…
Vai tu kopā ar bērniem dodies uz vietu, kur ir tik krasi atšķirīgas dāvanas? Ja bērnam vai tev tas rada sirdssāpes, tad varbūt jau krietni pirms tam vajadzētu izrunāt, vai jums uz šādu vietu ir jāiet? Pieaugušajiem, svinot kopīgus svētkus lielā saimē, būtu vērts pirms svētkiem stingri norunāt, cik vērtas dāvanas viņi pasniedz saviem bērniem. Nākamajā rītā lai dāvina kaut kosmosa kuģi, bet kopīgās svinībās bērnu dēļ tomēr vajadzētu ieturēt vienu cenu toni. Un, ja kāds šo norunu pārkāpj, vēloties pazīmēties, tad fui viņam!
Svinot Ziemassvētkus lielā pulkā, iepriekš noteikti vajadzētu izrunāt dāvanu jautājumu. Piemēram, pirms tam katrs izlozē, kuram no viesiem gādā dāvanu par kādu noteiktu summu. Vai arī – ka dāvanai obligāti jābūt pašdarinātai. Vēl viens variants: sarīkojiet pašgatavotu mantu tirdziņu. O, kā bērniem patiks, kā viesi stāvēs rindā pēc krellēm un piparkūkām. Varbūt norunājiet vispār iztikt bez dāvanām, tā vietā saņemot piedzīvojumu – sarīkojiet piparkūku mājiņu konkursu, varbūt pat Ziemassvētku koncertu, kurā katram jāsagatavo priekšnesums. Katrā ziņā krietni padomā, kādus svētkus tu gribi svinēt: saki nē kompānijām, kurās pēc svētkiem puse viesu ir sapūtušies vai bēdīgi. Svētki galu galā ir priekam!
Svētkos bagātā tante ir uzaicinājusi visus radus ciemos pie sevis. Pieklājība prasa, lai ņemam līdzi ciemkukuli. Zinu, cik tur būs smalks galds – nēģi un ikri, bet man nav naudas tāda līmeņa cienastiem. Ko man darīt – varbūt nebraukt vispār?
Braukt vai nebraukt – tā ir tava izvēle. Tomēr, zini, mums ir daudz stereotipu par cilvēkiem ar citādu turības pakāpi. Maz ticams, ka tante aicina radus pie sevis, lai gaidītu no viņiem dārgas dāvanas vai smalkus ciemkukuļus. Ja tiešām tev šķiet, ka tante rīko svētkus, lai izrādītos, un tev tas nav pieņemams – paliec mājās un nebrauc, zobus sakodusi. Bet, ja tante rīko svētkus, jo tiešām svētkos grib iepriecināt savus tuviniekus, ņem par labu un baudi to! Iedomājies: cik tas būtu aplami – neviens nebrauc pie radu tantes tikai tāpēc, ka viņai, redz, ir vairāk naudas. Tiec vaļā no stereotipa, ka ciemakukulim jābūt uz ojojoi. Nē, tam jābūt tādam, kādu vari atļauties. Vislabāk – tādam, ko nevar nopirkt veikalā. Pašu ceptām piparkūkām ar tuvinieku vārdu rakstiem, biskvītam ar vārīto krēmu – feini!
Man nav citas izejas, kā aizņemties. Ik gadu esam svinējuši svētkus ar cepešiem un labām dāvanām, bet šogad man tiešām tam nav naudas. Es jūtos atbildīga par svētkiem, man sirds smeldz, iedomājoties, ka bērni paliks bez dāvanām.
No katras situācijas ir vairākas izejas, tādēļ nevajadzētu iestrēgt, domājot, ka tev neizbēgami jāaizņemas. Galu galā – tā ir tava ģimene, tās ir tavas attiecības, un jums visiem kopā būtu jāizrunā, kā šogad svinēsiet svētkus. Realitāte jāpieņem jums visiem kopā, nevis tev vienai: jā, šogad nevarēsiet svinēt tā, kā citus gadus, šogad būs citādi. Sadali savu atbildību un kopīgi izlemiet, kā svinēt.
Reiz bijām uzaicināti svētkos pie draugiem ar norunu, ka nekādas dāvanas nenesīsim. Tomēr vieni draugi norunu neievēroja un katram bija sagādājuši kādu dāvanu – tiešām centušies un par katru padomājuši. Es jutos slikti: paņemu dāvanu, bet man nav nekā, ko dot pretī…
Dāvināšanas stils un prieks katram ir citāds. Ir cilvēki, kam nepatīk dāvināt, un ir cilvēki, kam tiešām un no sirds patīk dāvināt, neko pretī negaidot. Tas, ka draugi pārkāpa norunu, iespējams, nav īsti labi, tomēr diez vai šajā konkrētajā situācijā vajadzētu justies slikti – tu taču norunu nepārkāpi! Ja draugi no sirds sagādāja pārsteigumu, priecājies par to un nedomā, ka tā bija izrādīšanās. Tāpat, kā dāvināt, arī saņemt dāvanas ir jāspēj un jāprot.
