Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Brauca pēc iedvesmas
Dizainere Viktorija Joniene patlaban ir karantīnā, jo nupat atgriezusies no ikgadējā ceļojuma. Katru pavasari viņa dodas uz ārzemēm, lai smeltos iedvesmu sava zīmola Nóló jaunai apģērbu kolekcijai. Ar bildītēm par pasaules jaunākajām modes tendencēm viņai esot par maz, vajagot ko taustāmāku.
Šoreiz ceļojumā uz Spāniju tas gan īsti neesot izdevies. Tā kā brīdī, kad viņa iesēdās lidmašīnā, Latvijā apģērbu veikali vēl bija slēgti, Viktorija cerēja apstaigāt modīgākos veikalus ārzemēs un gūt iespaidus tur.
«Tas bija kaifs – vienkārši ieiet lielajā daudzstāvu universālveikalā El Cort Ingles. Jutu, ka beidzot esmu atgriezusies īstajā dzīvē! Tomēr veikali bija patukši.
Tajā pašā slavenajā Zara, kur vienmēr, īpaši tā dzimtenē Spānijā, kaut ko nopērku, mani šokēja ļoti mazā preču izvēle,» atzīst viņa.
Viktorija saka – to, ka pandēmija ietekmējusi arī Spāniju, varot uzskatāmi redzēt slēgto veikalu tukšos skatlogos un apdzisušajās restorānu izkārtnēs. Daudzi nav pārdzīvojuši pandēmijas radīto krīzi un ir bankrotējuši. «Spānijā tirdzniecība lielā mērā cietusi no tā, ka šobrīd tur neiebrauc ne krievu, ne arābu tūristi. Lielākā daļa atpūtnieku ir no Anglijas,» novērojusi viņa.
Sauļojusies pie baseina un spēlējusi golfu
Viņa saka – Spānijā jutusies kā mājās.
«Mums tur ir draugi un paziņas – latvieši, krievi un lietuvieši, kas Spānijā dzīvo jau ilgāku laiku. Vieni pārcēlušies uz dzīvi, citi tur ir kādus trīs četrus mēnešus. Apmetāmies pie draugiem Esteponā. Viņiem ir savs apartamentu rajons ar lielu baseinu, tur arī peldējāmies un sauļojāmies. Es jūrā nepeldējos, jo bija pārāk liels vējš un viļņi, bet mūsu kompānijas vīrieši nopeldējās sāļajā okeānā, kad bijām aizbraukuši uz Zahara de los Atunesu,» brīvdienu priekus atceras dizainere.
Kopā ar dzīvesbiedru Andreju Pauperu Spānijā uzspēlējusi arī golfu.
«Darījām to gandrīz katru dienu, izmantojām arī trenera pakalpojumus. Vietā, kur dzīvojām, ir ļoti daudz golfa laukumu. Cēlāmies agri, jo rīta stundās laukuma īre ir lētāka, arī cilvēku mazāk,» atceras Viktorija. Doties uz Spāniju viņa gribējusi arī tāpēc, lai izbaudītu ikdienišķo, kas Latvijā vēl nav atļauts, piemēram, pasēdēt restorānā un nesteidzīgi baudīt garšīgu ēdienu.
Ierobežota pārvietošanās
Viktorija stāsta – vienīgais pandēmijas laika ierobežojums, ar kuru saskārusies Spānijā, bija liegums doties uz vairākiem reģioniem. «Nevarējām aizbraukt pie draugiem uz Kordobu, arī uz Seviļu netikām. Toties bijām sērfotāju paradīzē Tarifā un Rondā pie Vidusjūras, tālāk gan neriskējām ceļot, jo pastāvēja iespēja, ka mums varētu likt atgriezties vai maksāt sodu.»
«Pa ielām jāstaigā maskās. Ja nav maskas, policisti aizrāda. Cilvēki apzinīgi ievēro noteikumus. Restorānos viesmīļi ir maskās, bet apmeklētāji var būt bez maskām un pa četri sēdēt pie viena galdiņa. Mūsu draugu kompānijā pāris reižu bija pat astoņi cilvēki, tad mūs sasēdināja pie blakus galdiņiem ar nelielu attālumu, lai varam netraucēti sarunāties.
Vienpadsmitos vakarā sākās komandantstunda, taču līdz tam laikam jau visu var paspēt izbaudīt,» atceras Viktorija.
Jaunā ceļotāju realitāte – testi, anketas un liela ņemšanās
Viktorija atzīst – šobrīd ceļošana uz ārzemēm ir krietni apgrūtinošāka. No Rīgas uz Malagu viņa lidojusi caur Frankfurti, bet atpakaļceļā nācies pārsēsties divas reizes – Frankfurtē un Minhenē.
Gan Latvijā, gan Spānijā ceļotājiem ir jāveic Covid-19 tests.
«Latvijā mediķi bija saģērbušies kā kosmonauti, bet Spānijā mēs to izdarījām ārsta privātpraksē, un meitene, kura veica testu, bija tikai sejas aizsargmaskā un cimdos. Pats tests Spānijā katram izmaksāja 99 eiro. Tomēr tas bija ātri un bez stresa. Šķiet, pie mums šis process ir pārāk pārspīlēts,» spriež Viktorija un atgādina – ceļojot ir svarīgi testa veikšanas laiku izrēķināt tā, lai rezultāts būtu ne vecāks par 48 stundām, jo citādi tas vairs nebūs derīgs.
«Lai nokārtotu visas ar ceļošanu saistītās formalitātes, bija liels čakars, jo bija jāizpēta visi noteikumi, kas jāievēro, ielidojot gan Vācijā, gan Spānijā,» atceras Joniene.
Viņa secinājusi, ka, pirmkārt, jābūt teicamām angļu valodas zināšanām vai jālūdz palīgā kāds, kuram tādas ir. Aizpildīt internetā anketu, kas nepieciešama QR koda noformēšanai, esot liels pārbaudījums. «Pildījām to pēdējā brīdī, un anketa izrādījās tik sarežģīta un ar tik daudz jautājumiem. Kamēr mēs anketas pildījām, gandrīz nokavējām savu reisu. Jāteic, saskārāmies arī ar ļoti nelaipniem lidostas darbiniekiem Rīgā. Mums bija pamatīgs stress, jo biļetes bija tiešām dārgas, un, ja mēs netiktu lidmašīnā, zaudētu daudz naudas.»
