«No malas skatoties, tas šķiet egoistisks aprēķins – mēģinājums izbraukt uz minoritāšu interesēm,» saka bijusī Saeimas deputāte, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāve Elīna Treija. «Lēta manipulācija ar viegli sasniedzamu popularitāti. Neesmu gan manījusi, ka Samanta līdz šim būtu aktīvi aizstāvējusi minoritāšu intereses. Ja es pārstāvētu minoritātes, man diez vai glaimotu tas, ka mani kāds mēģina izmantot tik savtīgos nolūkos.»
«Man personīgi nepatika arī dziesmas tapšanas koncepts, ko tik garā raidījumu ciklā atspoguļoja Latvijas Televīzija.
Agrāk mākslinieks par saviem līdzekļiem radīja dziesmu, kura vispirms izturēja žūrijas un skatītāju balsojumu, un tikai tad iesaistījās Latvijas valsts ar savu budžetu.
Šoreiz ir otrādi. Mākslīgais dziesmas radīšanas process ir finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, un tad rodas jautājums – vai tāds bija valsts pasūtījums? Ja tā, tad kurš to noformulēja tieši šādi? Kādēļ minoritāšu parādīšana notiek, izrietot tikai no viņu seksualitātes? Tā ir tikai viena no šķautnēm, un, kad tas tiek rādīts tik atklāti, kā ir Samantas klipā, es saku – man nepatīk! Taču jaunās paaudzes izpratne par demokrātiju ir tāda, ka kritika nedrīkst būt. Tās paušana automātiski tiek uztverta kā otra diskriminēšana vai naida runa.
Tāpēc arī mani iespaidi par Eirovīzijas dziesmu no feisbuka tika izdzēsti, bet no tvitera tos nolēmu dzēst pati. Izdarīju to milzīgās agresijas dēļ, kādu izjutu no gados jauniem cilvēkiem. Tā ir paaudze, kas audzināta ļoti liberālos apstākļos un diemžēl spēj respektēt tikai savu viedokli.»