Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
3
-
"Ulmanis uzvedas kā indiešu radža!"
Kādā tikšanās reizē Kļaviņš asi kritizējis Latvijā pastāvošo iekārtu, sevišķi Ulmani, kurš esot «neierobežots diktators un uzvedoties kā indiešu radža». Kļaviņš paudis sašutumu, ka Latvijā tiekot nepārtraukti kurināts naids pret sarkanās armijas daļām, kas tur izvietotas saskaņa ar PSRS un Latvijas līgumu, vērojama arī līdzjūtība Somijai, ar kuru karo PSRS.
Kļaviņš čekai sūkstījās, ka Latvijas valdība nedomājot godīgi pildīt ar PSRS noslēgtā savstarpēja palīdzības līguma noteikumus un pašu līgumu. Kļaviņa versijā – Ulmanis bijis ar mieru bāžu līgumu noslēgt tikai tad, kad divas reizes vērsies pēc palīdzības pie Hitlera un abas reizes saņēmis atteikumu.
Stučīšana vainagojās panākumiem. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā Kļaviņu iecēla par Latvijas armijas komandieri un ievēlēja viltus vēlēšanu rezultātā dzemdinātajā sarkano okupantu marionešu Tautas Saeimā.
Un kā nu bez pagoniem! Lāčplēša ordeņa kavalierim nodevējam Kļaviņam PSRS piešķīra Sarkanās armijas ģenerālleitnanta pakāpi.
1940. gada jūlijā Latvijā no trimdas Zviedrijā atgriezās viens no sociāldemokrātu līderiem Bruno Kalniņš un pēc dažām dienām tika iecelts par armijas politisko vadītāju. Bruno Kalniņš rakstīja: «Uzņēmos Latvijas armijas politiskā vadītāja amatu uz valstiskiem un nacionāliem motīviem nolūkā aizstāvēt nacionālās armijas intereses. Šo amatu uzņēmos uz tiešu armijas vadības lūgumu, un sarunas šajā lietā ar mani veda ģenerāļi Roberts Kļaviņš, Jeske un Hartmanis. Arī ģenerālis Balodis man paziņoja, ka viņš vēlas, lai es uzņemtos šo amatu. Padomju okupācijas pirmajās nedēļās armijas vadība un latviešu karavīru lielākā daļa vēl cerēja, ka varbūt padomju valdība turēs savus solījumus un ka, sadarbojoties ar Kirhenšteina valdību, var izdoties saglābt Latvijas neatkarību un pasargāt mūsu armiju.»
