Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
3
-
Lūdza čekistiem iespēju slepeni piepelnīties
Čekisti labi zināja par Kļaviņa aizvainojumu saistībā ar atvaļināšanu no armijas, kā arī par viņa finansiālajām problēmām. PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Valsts drošības galvenās pārvaldes 5. daļas lieta – formulārs Nr. 14991 Смелый. Šādi Kļaviņa lieta nosaukta un publicēta čekas maisu mājaslapā kgb.arhivi.lv. Ikviens var apskatīt čekistu dokumentus, kuros aprakstīta patriotiskā ģenerāļa vervēšana.
«Ulmanis ap sevi sapulcējis žuļikus un pielīdējus, kuri dara visu, ko viņš vēlas. Armijas vadības groži ir neapdāvinātu ģenerāļu rokās, kas cieši saistīti ar vāciešiem,» tā Kļaviņa teiktais atreferēts vienā no čekistu ziņojumiem Maskavai.
Kļaviņš lamā kara ministru Balodi par vāciešu interešu lobētāju, uzsver, ka viņa sieva ir vāciete. Nodevēja atmiņās minēts, ka Oskars Kalpaks, Berķis un Balodis Pirmā pasaules kara cīņās «nekādu lomu nespēlēja», visu smaguma nastu nesis Kļaviņš pats, kurš jau tad mēģinājis no Ulmaņa izsvēpēt pārlieku lielo mīlestību pret vāciešiem.
Citi lasa
Kļaviņš čekistiem iestāstījis, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta PSRS, paniski baidās no vāciešiem, savukārt Ulmanis un Balodis esot nacionālistiski krievu nīdēji.
Pēc patriekšanas no armijas Kļaviņš 54 gadu vecumā bijis spiests sākt studēt tieslietas, bet par advokātu vervēšanas laikā vēl nebija kļuvis, vainojot valsts struktūru atriebību. Uz atvadām Kļaviņš vervētājam uzsvēris, ka labprāt tiktos vēlreiz, bet lūdzis nezvanīt uz viņa mājas telefona numuru, jo to noklausās, labāk uz darba numuru – viņš stažējas pie advokāta Antona.
Ģenerāļa sadarbībai ar čeku ir arī skaidrs finansiālās ieinteresētības fons. Kādā ziņojumā Maskavai atstāstīts Kļaviņa bēdu stāsts: viņš iesaistījies apdrošināšanas sabiedrībā Ērglis, kuru dibinājis Latgales sabiedriskais darbinieks S. Kambala. Viņš esot iepinis Kļaviņu apšaubāmos darījumos. Pēc Ērgļa bankrota Kambala ticis cauri sveikā, bet Kļaviņām nācies maksāt diezgan prāvu summu kreditoriem. Ziņojumā teikts: «Cik zināms, šo summu Kļaviņš līdz šim laikam nav samaksājis, tāpēc arestēta daļa viņa pensijas.»
Kļaviņš ziņotājam sūdzējās, ka esot grūtības ar iztikšanu. Džons esot solījis padomāt, kā Kļaviņam palīdzēt. Ziņojumā uz Maskavu uzsvērts: «Kļaviņš teicis, ka labprāt gribētu no mums dabūt kādu darbu, taču tā, lai tas nebūtu manāms uz ārpusi.»
Maskava rosinājusi Kļaviņam uzrakstīt Latvijas armijas augstāko virsnieku raksturojumus, piedāvājot par to samaksu.
Kļaviņš atbildējis, ka gatavs sniegt mutvārdu ziņas par dažām personām. Kautrējas. Nākamajā tikšanās reizē Kļaviņš no kabatas izvilcis lapiņu, no kuras nolasījis savus spriedelējums par armijas vadību. Čekists tos rūpīgi pierakstīja bloknotā un tad mašīnrakstā aizsūtīja uz Krieviju.
Kļaviņš tikšanās laikā informēja Džonu par situāciju valstī un armijā, par Latvijas armijas izvietojumu, raksturoja augstākos valdības un armijas darbiniekus.
Atvaļinātais ģenerālis ieteica arī galvenos pasākumus PSRS ietekmes pastiprināšanai Latvijā un vairākas viņa rekomendācijas bija ļoti līdzīgas tam scenārijam, kuru PSRS īstenoja Latvijā 1940. gada vasarā pēc okupācijas.
