Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
3
-
Varonis, kuru pazudināja apvērsums
Oficiālā biogrāfija: Roberts Kļaviņš dzimis 1885. gadā Grašu pagasta Kaļķeniekos. Latvijas kā valsts vēl šajā laikā nav, teritorija ir Krievijas Impērijas daļa. 1906. gadā Kļaviņš beidza Viļņas junkurskolu. 1915. gada oktobrī kapteinis Kļaviņš iestājās 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā un piedalījies leģendārajās kaujās pie Smārdes un Nāves salā. 1916. gada 1. augustā Kļaviņš personīgi veica izlūkošanu, straujā triecienā ieņēma vācu pozīcijas Smārdes rajonā, tā lielā mērā veicinādams visa pulka uzbrukumu. 25. septembrī, kad vācieši ar indīgām gāzēm iznīcināja Nāves salas garnizonu, zem stipras ienaidnieka uguns ieradās pozīcijās, izturēja kauju pret pārspēkā esošajiem vāciešiem un noturēja Nāves salu. Varonis.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada. 18. novembrī. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām bija Galvenā štāba nodaļas priekšnieks. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. 1922. gada 2. jūnijā viņu paaugstināja par pulkvedi un iecēla par Robežsargu divīzijas štāba priekšnieku. 1931. gadā iecelts par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu un paaugstināts par ģenerāli. Galvu reibinoša karjera! Tai punktu pielika Ulmaņa apvērsums.
1934. gada 14. jūnijā, mēnesi pēc Ulmaņa apvērsuma, Kļaviņš «pēc paša vēlēšanās» atvaļināts no dienesta. Iespējams, viņam palūdza aiziet. Karjeras kāpnes militārajā dzīvē sabruka. Iespējams, tas arī bija lūzuma punkts. Kompensācijai apbalvots ar Trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu. Piešķirti apbūves gabali Rīgas Jūrmalā un zeme Kandavas virsmežniecības Sabiles novadā. Kļaviņš Latvijas Universitātē studēja tieslietas un sāka darboties kā jurists, vēlāk bija zvērināta advokāta M. Antona palīgs.
Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons raksta, ka «patriotiskais, bet aizvainotais ģenerālis 1939. gada decembrī bija piekritis sadarboties ar PSRS izlūkdienestu».
Čeka bija trāpījusi uz pareizo «nervu». Tieši lielas ambīcijas un aizvainojums izrādījās atslēgas caurums, pa kuru iekļūt patriota dvēselē.
Par latviešu ģenerāļa vervēšanas procesu dr. hist. Elmārs Pelkaus rakstā Austrālijas Latvietis (11.08.1995.) min: kādā ziņojumā, kas nosūtīts no PSRS pārstāvniecības Rīgā uz Maskavu, sacīts, ka Latvijas sociāldemokrātu vadība nesen nosūtījusi pie Kļaviņa savu pārstāvi, lai noskaidrotu viņa nostāju «nopietnu notikumu» gadījumā. Kļaviņš šim pārstāvim esot atbildējis, ka pilnīgi piekrīt sociāldemokrātu uzskatiem par pastāvošo režīmu un, kaut arī nenodarbojas ar politiku, ir gatavs piedāvāt Ulmaņa oponentiem «savus pakalpojumus».
No rezidentūras uz Maskavu nosūtīts 1939. gada 21. decembrī datēts ziņojums, ka kāds Vulfsons, kurš ir labs paziņa ģenerālim un bieži ar viņu tiekas, pēc rezidentūras lūguma 8. decembrī organizējis PSRS vēstniecības darbinieka Ivana Čičajeva jeb Džona un ģenerāļa Kļaviņa tikšanos kādā kafejnīcā. Informāciju PSRS specdienestiem piegādāja ne tikai rezidents Džons, bet arī aģents Obščestveņņik – laikraksta Jaunākās Ziņas redaktors Pēteris Blaus un vēlākais sabiedrisko lietu ministrs Kirhenšteina valdībā.
Latvijas Nacionālā arhīva čekas maisu apkopojumā minēts, ka ģenerāļa Kļaviņa izvēle vervēšanai nebija gadījums: «PSRS specdienesti ņēma vērā viņa kraso opozīciju tā laika Latvijas valdošajām aprindām, tai skaitā personīgo nepatiku pret Ulmani.»
