Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
3
-
«Mana pirmā prasība no ikviena un jums visiem ir – strādāt mierīgi to darbu, kāds katram uzticēts. Ikvienam virsniekam, instruktoram un kareivim ir jāsaprot, ka politiskie apstākļi, kur puse Eiropas deg kara liesmās, pavēloši no mums prasa visiem spēkiem un pēc labākās gribas izpildīt tās saistības un pienākumus, kādus mums uzliek ar Padomju Savienību noslēgtais savstarpējās palīdzības līgums.» Šādi savā pirmajā pavēlē 1940. gada 21. jūnijā raksta jaunieceltais de facto okupētās Latvijas armijas komandieris Roberts Kļaviņš.
Gadu pirms tam viņu savervēja čekists ar segvārdu Džons, kurš no 1939. gada decembra vairākas reizes tikās ar ģenerāli kafejnīcā, kā arī Kļaviņa dzīvoklī. Domājams, rezidents Džons bija PSRS vēstniecības darbinieks Ivans Čičajevs, kurš ir zināms kā ilggadējs PSRS izlūkdienestu rezidents vairākās pasaules valstīs. 1938.–1940. gadā Čičajevs strādāja Latvijā.
Ģenerāli Kļaviņu uzskatīja par Latvijas patriotu, talantīgu karavīru. Kā viņš kļuva par nodevēju? Čekas maisu atvēršana ļauj ieskatīties mūsu valsts interesantās un reizē arī šķebinoši pretīgās aizkulisēs.
