Pagājušā gada sākumā pasauli aplidoja ziņa, ka esot atrasta neatvērta 200 gadus veca pirmā rūpnieciski ražotā absinta pudele. To ražoja pirmā komerciālā absinta destilētava Dubied Pere et Fils Nešateles kantonā Šveicē, un atradējs šo dārgumu novēlējis Absinta muzejam, kas atrodas šajā kantonā.
Patiesībā tajā pašā laikā tika atrasta vēl viena neskarta Dubied Pere et Fils absinta pudele, un tās saturs savukārt tika izlietots tam paredzētajā veidā, maksas degustācijā, īpaši šaurā entuziastu lokā.
Viens no laimīgajiem, kam izdevās nobaudīt absintu, kāds tas bija pirms kļūt par dzērienu non grata Eiropā un ASV, bija čehu destilētājs Martins Žufaneks, raksta specializētais portāls vinepar.com. “Kad man radās iespēja pagaršot īstu Dubied, pašu pirmo plašākā tirdzniecībā nonākušo absintu, es nolēmu to reproducēt,” saka Žufaneks, kuram Morāvijas pilsētā Boršicē pieder destilētava.
Degustācijas iedvesmots, Žufaneks nolēmi atjaunot oriģinālā absinta recepti, ko atradis rokrakstos Nešateles pilsētas bibliotēkā. Diemžēl recepte nav pilnīga – lai arī precīzi minētas visas nepieciešamās sastāvdaļas, nebija atklāts destilēšanas process.
“Žēl, bet recepte nebija pilnīga, tāpēc visu ļoti viegli varēja salaist grīstē,” saka Žufaneks. “Viss atkarīgs no procedūras, laika, temperatūras un simtiem citu detaļu.”
Taču meklējumi caur vispasaules absinta cienītāju aprindām, kurās bieži vien līdz ar senajām absinta dakšiņām, glāzēm un karafēm atrodas arī dokumenti, čeham vainagojās ar panākumu – Žufanekam izdevās sameklēt aprakstu no kāda Dubjē ģimenes locekļa, kurā bija minēta gan precīzā absinta recepte, gan destilēšanas process, kas, pēc viņa vārdiem, esot “absolūti atšķirīgs” no citiem absinta gatavošanas paņēmieniem.
Pēc senās receptes izgatavotā absinta, kas sauksies Dubied 1798 – Žufánek 2018 pirmā partija tika izlaista ierobežotā apjomā, tikai 440 pudeles. Čehijai paredzēto daļu izpirka dažu stundu laikā.
Žufaneka uzņēmuma pamatbizness ir slaveno čehu dzērienu – bumbieru brendija un sļivovicas – ražošana.
Absints ir stiprs alkoholisks augu uzlējums, kura svarīgākā daļa ir vērmeļu ekstrakts, kas savukārt nelielās devās satur ketonu tujonu. Uzskatīja, ka dēļ tā absints izraisa halucinācijas, tāpēc Šveicē to aizliedza 1910., bet lielā daļā Eiropas valstu un ASV – 1915. gadā, lai gan dzēriena psihoaktīvajai ietekmei nav medicīnisku pierādījumu. Absinta atdzimšana sākās pagājušā gadsimta 90. gados, pielāgojot to Eiropas Savienības pārtikas un alkoholisko dzērienu likumiem. Šodien absints visvairāk tiek ražots Francijā, Šveicē, Austrijā, Nīderlandē, Vācijā, Spānijā un Čehijā.