Zinu, ka viņi zināmu laiku telefonā sēž skolā pēc stundām, bet te nu mums atkal ir noteikums, mājasdarbiem ir jābūt izpildītiem. Ja bērns atnāk mājās un mājas darbi nav izpildīti, uz nedēļu modernais telefons tiek iemainīts pret veco ar podziņām. Ir bijuši gadījumi, kad kāds mēģina ielīst telefonā arī mājās, bet noteikumi ir noteikumi un par laimi vismaz pagaidām viņi bez īpašām ierunām tos ievēro.
Tūlīt sāksies brīvlaiks. Atkal jāpamaina noteikumi. Man ir doma – rosināt pavadīt to vispār bez telefoniem… Bet varbūt tas ir lieki? Kā darīsiet jūs?
Jāprasa jau arī pašiem bērniem. Atceros, ka vasaras brīvlaika sākumā mēs ar bērniem katrs uz lapas uzrakstījām, ko katrs šajā vasarā gribētu piedzīvot, tā saucamais WISH LIST (vēlmju saraksts). Ik pa laikam ieskatījāmies šajos sarakstos un jāteic, ka gandrīz visi punkti tik tiešām tika izpildīti. Varbūt tagad jādara tāpat un vakarā jātaisa WISH LIST brīvlaika nedēļai…
Viens liels notikums mums jau ieplānots – nākampiektdien rīkosim Halovīnu ballīti bērniem ar nakšņošanu, tāpēc nākamnedēļ būs gatavošanās darbi, jo kā mūsu bērni rakstīja ielūgumā draugiem: Mēs darīsim visu, lai jūs baidītos!
Zinu, ka ne visi atbalsta šo svētku svinēšanu, bet es pati jau pirms vairākiem gadiem esmu sev noformulējusi – Halovīni nav latviešu svētki, bet ģimenē tos svinam, jo mūsu bērniem ļoti patīk ķirbju grebšana, pārģērbšanās, spoku stāsti, baidīšanās, konfekšu prasīšana kaimiņiem, u.c. ar šo dienu saistītie pasākumi. Citiem tas varbūt neder un nepatīk, bet mums der un mēs svinam. Iepriekš, protams, pabrīdinot kaimiņus un sarūpējot viņiem arī konfektes, ko dot mūsu spocīgajiem bērniem!
Attēlā Halovīnu spoku stāstu stāstīšana pirms diviem gadiem.