Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iecerēts, ka gandrīz visās muzeja sētās rosīsies ļaudis attiecīgā laika apģērbā, un darīs vietai un laikam raksturīgus darbus. Anitens uzsvēra, ka sestdien kopā pulcēsies vairāk nekā 900 Latvijas amatierteātra kolektīvu un folkloras kopu dalībnieku, kas mēģinās izdzīvot kādu konkrētu epizodi no vienas dienas katrā konkrētajā sētā. Iestudējums ir daļa no Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgades programmas.
Muzeja direktore Zanda Ķergalve žurnālistiem uzsvēra, ka
lēmums par Brīvās dabas muzeja izveidi tika pieņemts 1924.gadā
un par to lēma Pieminekļu valde, kas tolaik bija Izglītības ministrijas paspārnē. Viņa skaidro, ka Brīvdabas muzejs tika veidots ar mērķi saglabāt pagātnes liecības ne tautas celtniecības objektos, bet arī iedzīvē, kas liecina par mūsu senču dzīvesstilu, zināšanām un darbošanos.
Muzejs simtgades svinības sāka 2.februārī, kad notika starptautiskā konference. Pēcāk notika gan muzeja tradicionālie pasākumi, gan arī tādi, kas saistīti ar svinībām, piemēram, Latvijas Banka izdevusi monētu «Pāri laikiem», muzeja teritorijā iezīmēti vairāki dižkoki. Ķergalve akcentēja, ka viens no lielākajiem notikumiem būs sezonas atklāšanas pasākums 11.maijā.
Viņa uzsvēra, ka šis datums nav izvēlēts nejauši. 1932.gada 13.maijā tika atklāta pirmā ekspozīcija – Vidzemes sēta. Ķergalve norādīja, ka tā bija sen lolota cerība – iedzīvināt muzeju. Iestudējumā «Viena diena mūsmājās» varēs izsekot līdzi Jurģu svinībām, līgavas meklēšanai, zivju žāvēšanai un citām aktivitātēm.
Savukārt 17.maijā notiks ikgadējā konference, kurā muzejs atskatīsies uz iepriekšējā gadā paveikto. Paralēli šiem pasākumiem Brīvdabas muzejā ir apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde «Dzintargaisma», kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Brīvdabas muzejs no krājuma izcēlis gandrīz 99 dzintara rotas, kuras apskatāmas ekspozīcijā.
Tautas lietišķās mākslas gadatirgus notiks 1.jūnijā un 2.jūnijā. Ķergalve akcentēja, ka viens no pasākumiem, ko muzejs mēģinās iedzīvināt simtgades gadā, būs Audēju diena Vecpiebalgas ekspozīcijā, kas notiks 3.augustā un pulcēs Latvijas audējas, lai dalītos savā pieredzē.
Muzeja direktore pieminēja, ka arī «Latvijas pasts» nācis ar savu pienesumu – šonedēļ klajā nāks muzeja simtgadei veltīta pastmarka, uz kuras redzama 1670.gadā celta rija. Ķergalve uzsvēra, ka šajā ēkā 18.gadsimta sākumā ir mācījušies latviešu zemnieku bērni. Tāpat uz pastmarkas redzami vairāki priekšmeti – sakņu krēsls, salmu dakša, vācele un linu lāpstiņa.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsvēra, ka šis gads ir zīmīgs Latvijas kultūrā – var lepoties, ka savu simtgadi svin viens no senākajiem savas nozares muzejiem Eiropā – Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Viņa sacīja, ka muzejs ir vieta, kur sajust kultūras mantojuma milzīgo vērtību.
Muzeju caurvij stāsts par Latvijas novadiem, tautas vērtībām un to saglabāšanu līdz pat mūsdienām.
Viņa norādīja, ka muzeja kapacitātes stiprināšanai Kultūras ministrija (KM) ir piešķīrusi papildus vairāk nekā 72 000 eiro. Saskaņā ar plānu, papildus līdzekļi paredzēti arī nākamajos gados. Logina uzsvēra, ka ne visām muzeja vajadzībām finanšu līdzekļus iespējams atrast uzreiz, tomēr, tuvojoties muzeja simtgadei, KM ir izmantojusi katru izdevību, lai valsts budžeta finansējuma iespēju robežās piešķirtu papildus finansējumu muzejam.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs «Vēveri» Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta «Vītolnieki» jūras krastā Rucavas pagastā.
