Brīvdienās – pēc sēnēm! Kā neapmaldīties mežā?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Ilze Dāme stāsta, ka VUGD glābēji mežā un purvā izglābj 50–60 cilvēku gadā, un tas ir daudz. Visvairāk cilvēku mežā apmaldās augustā un septembrī, kad ir aktīvākā ogošanas un sēņošanas sezona.

«2023. gadā VUGD glābēji izglāba 61 apmaldījušos cilvēku, 2022. gadā – 65, bet tie ir cilvēki, kam palīdzējām mēs. Līdz šim šogad esam izglābuši septiņus cilvēkus. Vēl ir gana daudz to gadījumu, kad cilvēkus meklē un atrod policijas darbinieki, jo viņi koordinē cilvēku meklēšanu, tajā skaitā mežā. Pieredze liecina, ka apmaldās dažādu vecumu cilvēki – gan gados jaunāki, gan vecāki,» stāsta VUGD pārstāve.  

Neej viens vai ej gar maliņu!

Citi lasa

Santa.lv

Psiholoģija

TESTS: Kurš gadalaiks tu esi?

Sirdij un asinsvadiem

Vilkābeles augļi veselībai.

Ekspertu ieteikumi

13 maģiska spēka augi – kā atrast savu īsto brīnumzālīti?

Ja cilvēkam nepiemīt labas orientēšanās spējas, drošāk mežā nedoties vispār, bet, ja tomēr gribas pašam lasīt ogas un sēnes, prātīgākais ir iet tikai gar meža maliņu – lai ceļš un izeja no meža būtu labi redzama. Taču skaidrs, ka mūsos mīt izteikts ogotāja un sēņotāja gars, tāpēc VUGD pārstāve kā pirmo iesaka nedoties mežā vienam, jo, esot divatā, tomēr vienmēr ir četras acis, viens seko līdzi otram, var gan sazināties, gan sasaukties.

Ja tomēr sēņot dodas viens, labāk staigāt paralēli šosejai, lai var dzirdēt ceļu, ielāgot, kur ir elektrības līnija, doties gar to, bet nemaldīties dziļi iekšā mežā.

Otrkārt, nevajadzētu iet ogot un sēņot pilnīgi nepazīstamā vietā. Ja tomēr gadās ieklīst svešā vietā, vismaz vajadzētu saprast un izpētīt, vai tur ir upīte, kāds ezers, kāds īpašs koks vai jebkas interesants, ko var atcerēties un kas var kalpot par orientieri.

Telefons – vienmēr kabatā!

Vēl viens noteikti ievērojams ieteikums – ejot uz mežu, vienmēr jāņem līdzi telefons. Reizēm cilvēki saka, kam man mežā telefons, tur tāpat nav zonas! Jā, varbūt, ja ieklīst ļoti dziļi mežā, kādā biezoknī, pastāv iespēja, ka nebūs zonas un nevarēs piezvanīt meitai, dēlam vai kaimiņam, bet piezvanīt glābējiem pa tālruni 112, ticamākais, gan varēs. Ilze Dāme arī iesaka –

saprotot, ka esi apmaldījies, negaidīt un zvanīt, taču nevis tuviniekiem, bet uzreiz glābējiem.

Noteikti nevajag gaidīt, līdz iestājas tumsa, jo tumsā atrast cilvēku ir daudz grūtāk. Tāpēc labāk zvanīt uzreiz, lai meklēšanu var uzsākt ātrāk, nevis tad, kad varbūt tiešām būs jāveic nopietna un ilga meklēšanas operācija.

Kas noteikti jāņem vērā?

Lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā dažus vienkāršus ieteikumus.

• Pirms dodaties uz mežu, informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties.
• Ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem jūs būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt. Tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties košas krāsas, vismaz uzlieciet oranžu vai sarkanu cepuri, jo tā glābējiem jūs būs vieglāk atrast. Viens no meklēšanas veidiem ir meklēšana ar dronu, kam ir kamera. Ja cilvēks būs ģērbies spilgtās drēbēs, viņu pamanīt būs vieglāk nekā kamuflāžas tērpā, kas saplūst ar mežu, zemi un kokiem. Arī tad, ja cilvēkam kļūst slikti un viņš mežā paģībst, viņu noteikti vieglāk būs ieraudzīt spilgtā apģērbā nekā mednieka tērpā, kas saplūst ar vidi un ir ļoti grūti pamanāms.    
• Parūpējieties, lai līdzi būtu personu apliecinošs dokuments vai vismaz lapiņa ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru.
• Pirms došanās mežā pilnībā uzlādējiet mobilo tālruni.
• Neaizmirstiet par savu veselību! Ņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kas atgadīsies. Ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinieties, ka tas ir paņemts līdzi.
• Paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.
• Paņemiet līdzi kabatas lukturīti – tumsā tas ne tikai pašam palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs jūs atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību varēs norādīt savu atrašanās vietu.
• Ja mākat rīkoties ar kompasu, ņemiet to līdzi!
• Ierodoties mežā, palūkojieties visapkārt. Dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Turklāt sēņojot vai ogojot skatieties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam palūkojieties apkārt un iegaumējiet lietas, kas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kā jūs pa mežu esat pārvietojies un kur atrodaties.
• Orientēties pašam un glābējiem palīdzēs meža kvartālu numuri, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos.
• Centieties sekot līdzi laikam, lai neatgadās tā, ka mežā paliekat līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža tikpat kā nebūs iespējams.
• Ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā! Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, tā varat ieiet mežā vēl dziļāk.
• Centieties saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja. Ja maldoties pamanāt kādas mājas, nekautrējieties pajautāt pareizo virzienu.
• Ja gadās apmaldīties purvā, rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli. Vislabāk to darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr iekrītat purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā. Tā vietā mēģiniet atrast jebko, aiz kā varat pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.

Ja tomēr sanāk apmaldīties: 

* Kad cilvēks apmaldās, viņam parasti sākas stress un panika, citkārt pat ļoti loģiski domājošs cilvēks metas uz visām pusēm. Taču, lai cik grūti tas būtu, jācenšas nomierināties, un tam var palīdzēt dziļa ieelpa un izelpa.

* Jāmēģina saklausīt, vai nav dzirdamas kādas skaņas – ceļš, upīte, elektrolīnijas, mašīnas, suņu rejas vai kas cits – un pēc tā jāmēģina atrast kāds orientieris. 

* Jāmēģina saprast virziens, no kura nākts, atcerēties kādas īpašas pazīmes dabā, kas varbūt palikušas atmiņā.

* Apmaldoties nav ieteicams haotiski skraidīt pa mežu, meklējot atpakaļceļu, jo tā var tikai ieklīst vēl dziļāk mežā. Nereti gadās, ka apmaldījies cilvēks staigā pa apli, tāpēc, lai nemestu lokus uz riņķi vien, ieteicams izvēlēties sev taisni priekšā konkrētu punktu un doties tā virzienā, un, sasniedzot to, izvēlēties nākamo punktu. Tādā veidā agri vai vēlu varēs iziet uz kāda ceļa.

* Jāizsauc palīdzība, zvanot 112. Glābējiem nosauciet pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai pagājis tiem garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem jūs atrast!

Pievērs uzmanību sūnām

Arī AS Latvijas valsts meži izstrādājuši ieteikumus, kas var palīdzēt izkļūt no meža, orientējoties pēc dabas zīmēm, piemēram, pēc sūnām un ķērpjiem. Sūnas un ķērpji uz koku stumbriem, atsevišķi stāvošiem akmeņiem un ēku sienām parasti aug ziemeļu pusē vai arī to klājums ziemeļu pusē ir biezāks nekā citviet. Diezgan uzticams orientieris ir koku miza, kas ziemeļu pusē parasti ir tumšāka un raupjāka – īpaši raksturīgi tas ir bērziem. Priedei stumbra miza ziemeļu pusē pēc lietus parasti kļūst tumša. Ilgstoša karstuma laikā priežu un egļu stumbri dienvidu pusē izdala vairāk sveķu nekā ziemeļu pusē. Arī koku celmi var palīdzēt orientēties – gadu gredzeni savrup augošam kokam ir platāki dienvidu pusē. Augi zeļ leknāk uz dienvidiem no atsevišķi augošiem kokiem, celmiem un lieliem akmeņiem.

Saule un skudru pūžņi

Dabā var orientēties arī pēc saules. Vasarā saule lec apvāršņa ziemeļaustrumu daļā, bet riet – ziemeļrietumos. Savukārt ziemā saule lec un noriet tuvāk dienvidiem, bet dienas vidū, kad saule ir visaugstāk, tā vienmēr atrodas dienvidu pusē.

Savukārt skudru pūžņi parasti atrodas uz dienvidiem no kokiem, celmiem vai krūmiem. Turklāt pret dienvidiem vērstā pūžņa mala ir lēzenāka, bet pret ziemeļiem – stāvāka.

Izmanto tehnoloģijas!

• Google Maps, bet ir nepieciešams interneta pieslēgums.
• AS Latvijas valsts meži izveidotā LVM GEO mobilā lietotne. Tajā ir daudz datu, bet, ja ir slikti interneta sakari, lietotne var lēni atvērties. Lai lietotne darbotos bez mobilā telefona zonas, nepieciešams to iepriekš lejupielādēt savā ierīcē, un tad mežā tā var darboties arī bez interneta pieslēguma.
• Maps.me lietotne, taču to vajadzētu lejupielādēt jau pirms došanās ārpus mājas. Darbojas bez interneta pieslēguma.