Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēdējos gados arheoloģiskie izrakumi un tehnoloģiju attīstība ir ievērojami paplašinājuši zināšanas par Bībelē minētajām pilsētām. Piemēram, 2021. gadā pētnieki izteica jaunu hipotēzi par Sodomas iznīcināšanu, balstoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem Jordānijā.
Tur atrastie izkusušu akmeņu un keramikas gabali norādīja uz iespējamu meteorīta sprādzienu, kas varēja radīt postošu eksploziju, līdzīgu tai, kas 1908. gadā notika Tunguskā, Sibīrijā. Šie atradumi saskanēja ar Bībeles stāstu par pēkšņo un dramatisko pilsētas bojāeju. Leģenda vēsta, ka par pilsētnieku pagrimšanu netikumībā Dievs Sodomu iznīcinājis, uzsūtot tai sēra un uguns lietu.
Savukārt 2023. gadā Izraēlā netālu no Galilejas jūras tika atrasti akmens mūri un pirmā gadsimta artefakti, kas varētu būt saistīti ar Bībelē minēto Betsaidu – vietu, kur Jēzus esot veicis brīnumdarbus. Izrakumos atrastās drupas liecināja par labi attīstītu apmetni, kas apstiprināja vēsturnieku gadiem ilgās diskusijas par Betsaidas atrašanās vietu.
Citi lasa
Ziemassvētku priekšvakarā, 23. decembrī, pulksten 20.00, raidījums Bībeles zudušie dārgumi aicina skatītājus aizraujošā ceļojumā kopā ar arheologu komandu, lai pētītu senās vietas un objektus, kas minēti Svētajā grāmatā.
Gaismā tiks celti stāsti par varenajām pilsētām, kuru pēdas gadsimtu gaitā apslēpusi daba un cilvēki, piemēram, kādu zudušo Ēģiptes pilsētu un Bābeles torni, par kuru stāsta Pirmās Mozus grāmatas 11. nodaļa. Gaidot raidījumu, kanāls National Geographic piedāvā iepazīties ar Bībelē minēto leģendāro zudušo pilsētu stāstiem!
Jērika: iespējams, pasaulē senākā pilsēta
Jērika tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām pasaulē, ar vēsturi, kas sniedzas vairāk nekā 10 000 gadu tālā pagātnē. Šī vieta, kas bija apdzīvota jau ap 8500. gadu pirms Kristus, izcēlās ar savu straujo attīstību. Ap 7000. gadu p.m.ē. Jērikā dzīvoja ap 2500 cilvēku. Mūsdienās, pēc 2006. gada datiem, šajā vietā dzīvo ap 26 000 iedzīvotāju.
Jērika atrodas Jordānas upes ielejā, mūsdienu Rietumkrastā, kas ir Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā. Bībelē Jērika ir slavena kā pilsēta, kuras mūri sagruva, pateicoties tauru jeb Jērikas bazūņu skaņai un Dieva spēkam, kad izraēļu tautas vadonis Jozua cīnījās pret kanaāniešiem.
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Jērika piedzīvoja vairākus plaukuma un iznīcības periodus, ko izraisīja dabas katastrofas, kari un klimata pārmaiņas. Pilsēta vairākas reizes tika nopostīta un atkal atjaunota, bet tās stratēģiskā atrašanās vieta padarīja to par nemitīgu konfliktu centru.
Šodien Jēriku atzīst ne tikai par agrīnās civilizācijas šūpuli, bet arī par nozīmīgu kultūras un tehnoloģiskās attīstības centru. 2023. gadā Tell es-Sultan, kur atrodas senā Jērika, tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, uzsverot šīs vietas unikālo nozīmi cilvēces vēsturē.
Arheologi ir atklājuši, ka Jērikas aizsargmūri un slavenais tornis, kas datēti ar aptuveni 8000. gadu p.m.ē., ir viens no agrākajiem aizsardzības arhitektūras piemēriem. Šīs struktūras apliecina pilsētas iedzīvotāju spēju ne tikai pielāgoties dabas apstākļiem, bet arī attīstīt tehnoloģiskus risinājumus, piemēram, pretplūdu sistēmas.
Sodoma un Gomora: grēku un dekadences šūpulis
Sodoma un Gomora ir vienas no slavenākajām Bībelē aprakstītajām pilsētām, taču to reālā eksistence joprojām nav ne pierādīta, ne pilnībā noliegta. Vecajā Derībā tās tiek raksturotas kā ļaunuma un izvirtības epicentri un tiek apgalvots, ka pilsētas atradās Nāves jūras krastā. Arheologi ir izvirzījuši arī vairākas citas teorijas par iespējamo pilsētu atrašanās vietu, tostarp Lielā sāls tuksneša reģionā.
Leģenda vēsta, ka Dievs tās iznīcināja ar uguni un sēru, tā sodīdams iedzīvotājus par viņu ļaunumu un amorālo dzīvesveidu. Tomēr viena no ticamākajām hipotēzēm par pilsētu izzušanu ir saistīta ar dabas katastrofu pirms 3600 gadiem – iespējamu meteora sprādzienu vai vulkānisku aktivitāti, kas pēkšņi iznīcināja abas «grēcīgās» pilsētas.
Arheoloģiskie izrakumi Jordānas ielejā aizvien turpina piesaistīt pētnieku uzmanību. Jāpiebilst gan, ka vēl nav izdevies atrast pārliecinošus pierādījumus, ka tā patiešām ir Bībeles Sodoma. Diskusijas turpinās, un zinātnieki turpina meklēt atbildes.
Bābele: pilsēta un leģendārais tornis
Bābele, kuras nosaukums tulkojumā no senās akadiešu valodas nozīmē «Dieva vārti», bija viens no nozīmīgākajiem politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras centriem Senajā Divupē, mūsdienu Irākas teritorijā. Grieķu un latīņu valodā pilsēta bija pazīstama kā Babilona.
Tā ir arī viena no slavenākajām senajām pilsētām, kas iegājusi vēsturē, un Bībelē pieminēta saistībā ar valdnieku Nebukadnecaru II un Bābeles torni. Tā bija pakāpienveida piramīda, ko vietējie cēluši, lai aizsniegtu debesis, bet Dievs viņu darbu esot pārtraucis.
Pilsēta tolaik bija Mezopotāmijas kultūras un reliģijas centrs ar izsmalcinātas arhitektūras celtnēm, tostarp vienu no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem – slavenajiem Babilonas gaisa dārziem. Tomēr arī Bābele piedzīvoja biežus uzbrukumus un tika vairākkārt iekarota, kas pakāpeniski noveda pie tās norieta.
Aleksandra Lielā valdīšanas laikā pilsēta vēl saglabāja savu nozīmīgumu, bet pēc viņa nāves Bābele strauji krita aizmirstībā un, gadsimtiem ejot, izzuda pavisam. Reiz majestātiskās pilsētas vietā nu slējās drupas, kas tikai liecināja par tās kādreizējo varenumu.
Jaunākie atklājumi par Bābeles pilsētu sniedz aizraujošu ieskatu tās vēsturē. Pētnieki Irākā, Al-Fayadiya rajonā netālu no senās pilsētas drupām, ir atklājuši divus vēsturiskus slāņus. Izrakumu vietā atrastās ķīļraksta māla plāksnītes, zīmogi un citi artefakti datēti ar Vecās Babilonijas periodu (aptuveni 1894–1595. gadu p.m.ē.).
Šie atradumi sniedz vērtīgu informāciju par pilsētas administratīvajām un tirdzniecības praksēm, kā arī par ikdienas dzīvi tajā laikā. Šobrīd tiek analizēti arī zīmogi, kas varētu atklāt liecības par iedzīvotāju reliģisko pārliecību, ģimenes struktūrām un sabiedrisko kārtību.
Turklāt nesen atrastie mākslas darbi un skulptūras atklāj babiloniešu daudzveidīgo kultūru un māksliniecisko meistarību, kā arī uzlabo mūsu izpratni par Bābeli tās pašā plaukumā. Pilsētas arheoloģiskā izpēte aizvien turpinās, un pētnieki cer drīzumā atrast vēl nozīmīgākus pierādījumus par tās vēsturi un ietekmi uz cilvēces attīstību.
Petra: klintīs cirstā senpilsēta
Petra, kas atrodas mūsdienu Jordānijā, ir Bībelē pieminētās Edomas galvaspilsēta un viena no iespaidīgākajām senās pasaules pilsētām. Tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Dibināta ap 6. gadsimtu p.m.ē. kā Nabatijas galvaspilsēta, Petra ir viena no unikālākajām antīkajām pilsētām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tā tika izcirsta klintīs, veidojot savdabīgu un izsmalcinātu arhitektūru. Nabatijas karaļvalsts laikā Petra bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, kas savienoja Arābiju, Ēģipti un Vidusjūru.
Pilsēta zēla līdz pat Romas impērijas laikam, taču tirdzniecības ceļu maiņa un dabas katastrofas, tostarp postošas zemestrīces, noveda pie pilsētas norieta, un līdz 1812. gadam Rietumu pasaule to bija aizmirsusi pavisam. Petru no jauna atklāja tikai 19. gadsimtā, kad to pirmais uzgāja šveiciešu ceļotājs un pētnieks Johans Ludvigs Burkhards.
Nesenie arheoloģiskie pētījumi Petru ir parādījuši pavisam jaunā gaismā. Viena no ievērojamākajām atradnēm ir 2000 gadus seni apbedījumi ar 12 skeletiem un vērtīgiem artefaktiem. Šie izrakumi tika veikti zem slavenās «Al-Khazneh» fasādes, kas iepriekš galvenokārt bija zināma tās majestātiskās arhitektūras dēļ, nevis kā vieta, kur atrodamas tik nozīmīgas vēstures liecības.
Izpēte sākotnēji tika veikta ar radaru, kas atklāja slēptas struktūras zem ēkas pamatiem, pēc kā Jordānijas valdība atļāva sākt izrakumus. Atšķirībā no daudziem citiem apbedījumiem Petras tuvumā, šie bija neskarti un saturēja priekšmetus, kas liecināja par apglabāto personu augsto statusu sabiedrībā.
Pētnieki arī nesen atrada līdz šim nezināmu kapelu ar unikālām freskām un uzrakstiem, kas ne tikai ļauj papildināt zināšanas par Nabatijas civilizācijas arhitektūru un mākslu, bet arī sniedz jaunas norādes par sabiedrības reliģiskajiem rituāliem un dzīvesveidu.
Zinātnieki uzskata, ka Petra slēpj vēl daudz nezināmā. Viņuprāt, netrūkst vēstures liecību, kas aizvien gaida savu kārtu tikt atklātām, padarot šo vietu par nozīmīgu arheoloģijas un vēstures izpētes centru.
Nīnive: Asīrijas varenības simbols
Asīrijas impērijas galvaspilsēta Nīnive ir vēl viena no iespaidīgākajām senās pasaules pilsētām. Tā atradās mūsdienu Mosulas pilsētas teritorijā Irākā. Bībelē tā attēlota kā grēka un dekadences simbols, savukārt šodien Nīnives drupas atgādina par impēriju mainīgajiem likteņiem un vēstures nepielūdzamo gaitu.
Nīnives varenību iemiesoja tās milzīgie tempļi, majestātiskās bibliotēkas un grandiozie aizsargmūri. Viena no ievērojamākajām pilsētas bibliotēkām piederēja Asīrijas ķēniņam Ašurbanipalam un glabāja tūkstošiem ķīļraksta māla plāksnīšu. Bībelē Nīnive pieminēta kā pilsēta, kurā pravietis Jons aicināja nožēlot grēkus, lai izvairītos no dievišķās iznīcības.
Tomēr pilsētas liktenis bija nolemts iznīcībai – 612. gadā p.m.ē., kad babiloniešu un mēdiešu armijas to ieņēma, izpostīja un nodedzināja, Nīnive tika pamesta un tuksneša smiltis to apraka, līdz 19. gadsimtā arheologi no jauna uzgāja tās drupas.
Diemžēl 2015. gadā Nīnives senpilsētu nopostīja “Islāma valsts” kaujinieki, iznīcinādami vairākas svarīgas senās celtnes un artefaktus. Raidījumā “Bībeles zudušie dārgumi” tiks pētīta Nīnives vēsture, tās kultūras, ekonomiskā un militārā nozīme, kā arī Bībelē pravietotā pilsētas sagrāve.
Jaunākajos izrakumos atklātās senās freskas un bibliotēkas fragmenti apstiprina, ka pilsēta bija ne tikai reģiona politiskais un militārais centrs, bet arī kultūras un zināšanu glabātuve. Atklājumi ir ļāvuši rekonstruēt Asīrijas impērijas sabrukumu un tā ietekmi uz visu reģionu.
Ziemassvētku priekšvakarā raidījums «Bībeles zudušie dārgumi» aicina skatītājus aizraujošā ceļojumā kopā ar arheologu komandu uz Nīnivi un citām zudušajām pilsētām, lai pētītu senās vietas un objektus, kas minēti Svētajā grāmatā.
