Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad sāku apmeklēt vakara treniņus, pamanīju, ka tajās dienās sliktāk guļu. Man bija grūti iemigt, un pat ja tas izdevās, gulēju caurmiegā. Iesākumā domāju – tā ir sakritība. Kad līdzīgas naktis sāka atkārtoties, mēģināju sevi nogurdināt vēl vairāk, izdzerot pirms miega divus aliņus. Bet arī tas nelīdzēja. Tad visbeidzot apjautājos, kā pēc treniņiem jūtas mani biedri.
Daži teica, ka viņiem nav nekādu problēmu iemigt, bet daļa atzina, ka pēc treniņiem guļ slikti. Un teju katram bija sava metode, kā ar to cīnīties, – viens centās sevi nogurdināt ar gultas priekiem, cits dzēra tēju, bet vēl kāds cits, tāpat kā es, bezmiegu ārstēja ar alkoholu.
Izrādās, šāds stāvoklis pēc treniņiem ir normāla ķermeņa reakcija. Kāpēc tā notiek un kā to risināt, KLUBS jautāja psihoterapeitam Artūram Utinānam, kurš pats apmeklē vēlos vakara treniņus.
Citi lasa
«Trenējoties cilvēka organismā izdalās noteiktas aktīvas bioloģiskas vielas – neiromediatori, piemēram, dopamīns un serotonīns. Ja treniņa laikā cilvēks piedzīvo fiziskas sāpes, izdalās arī endorfīni.
Dopamīns ir patīkama uzbudinājuma un mērķtiecības mediators, kurš aktivē simpātisko nervu sistēmu. Ja sportojot klātesošs ir konkurences faktors, organisms izdala arī noradrenalīnu. Aktivējoties simpātiskā nervu sistēma cilvēku mudina vai nu cīnīties, vai bēgt. Lai cilvēks pēc treniņa varētu aizmigt, nepieciešama parasimpātiskās nervu sistēmas aktivācija. Šīs divas sistēmas pilda noteiktu funkciju.
Proti, ja apkārt klaiņotu izsalkuši vilki vai naidīgi citu cilšu pārstāvji, nebūtu pareizi, ja mūsu organisms pārslēgtos uz parasimpātisko nervu sistēmu un gribētu gulēt. Tieši pretēji – būtu jādomā, kā izdzīvot, un tad talkā nāktu simpātiskā nervu sistēma. Tāpēc ir ieteicams sportot vairākas stundas pirms gulētiešanas. Bet, ja sportiskās aktivitātes un naktsmieru šķir pārāk īss solis, pēc treniņa ieteicamas paātrinātās relaksācijas procedūras, piemēram, pirts, masāža, meditācija, gulēšana siltā vannā vai nomierinošas tējas malkošana.
Neilgi pēc treniņa arī ēšana nav ieteicama, jo simpātiskās nervu sistēmas iedarbība vēl nav beigusies, un tā neparedz, ka, cīnoties ar tīģeri, cilvēks mielojas ar bulciņu.
Šā iemesla dēļ ēdiens sliktāk sagremojas, jo gan mute, gan kuņģis uzbudinājuma stāvoklī pietiekamā daudzumā neizdala nepieciešamos sekrētus.
Nekvalitatīva miega iespaidā ķermeņa muskulatūra atjaunojas sliktāk, šā iemesla dēļ pastāv risks iedzīvoties traumās. Tāpat sliktāk atjaunojas atmiņa. Kā arī nav neiespējama nomāktība. Te gan jāpiebilst, ka sports garastāvokli uzlabo. Šobrīd sportu uzskata par trešo pamatmetodi depresijas ārstēšanā uzreiz pēc psihoterapijas un antidepresantiem. Tiem, kuri sirgst ar depresiju, ieteicams uz sporta zāli doties katru dienu no rīta.
Fiziskās slodzes aktivēto simpātisko nervu sistēmu alkohols neizslēdz, tāpēc cerēt, ka dažas glāzes alus sniegs tādu pašu efektu kā relaksējoša, silta vanna, nevajadzētu. Lietojot alkoholu, cilvēkam izslēdzas pieres daiva, kura atbild par pret sevi vērsto morāli, kritiku, sociālo trauksmi un vainas apziņu.
Tiem, kuriem vakara fiziskās aktivitātes traucē iemigt un gulēt, vajadzētu domāt par treniņu pārcelšanu agrāk. Bet ne visiem ir šāda problēma. Daudzi pēc treniņiem iemieg un guļ labi. Tie, kuri nāk sportot, lai atpūstos, un dzīvo pēc principa – galvenais ir piedalīties, pēc treniņa visdrīzāk arī labi guļ un par iemigšanu nesūdzas. Bet tie, kuriem simpātiskā nervu sistēma gulēt neļauj, ir emocionālāki. Tiesa, šie cilvēki parasti arī sasniedz vairāk, jo nosaka konkrētus mērķus. Vienkārša piedalīšanās viņus neinteresē.»
