Kā viss veidojās?
Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā pārdeva 20 reižu mazāk jaunus auto. Toreiz, piemēram, gan VW dīleris Auto Riga, gan Opel dīleri Fassko un Via Amerika vai Ford dīlera Baltic Motors katru jauna auto īpašnieku pavadīja ar ziediem, kofekšu kārbu vai torti. Vēl nebija līzinga iespēju un civilizētas izpratnes par auto tirdzniecību.
Bija VW/Audi tirgotājs Auto Rīga valdes priekšsēdētājs, kādreizējā Antīko automobiļu kluba un Rīgas Motormuzeja direktors Viktors Kulbergs, Kanādas latvietis Dāvis Maksiņš, kurš vadīja līdzās Dziesmusvētku estrādei izvietotu Opel tirgotāja salonu SIA Via Amerika, Mercedes-Benz pārstāvja Domeniks (ar vienu s) īpašnieks Ādolfs Sadausks, Nissan tirgotāja Autogripa TBF prezidents Anatolijs Assars vai Daewoo un Hyundai tirgotāja Frolov Motors direktors Ilmārs Frolovs. Auto tirgotāju pretējā flangā atradās toreizējais BMW tirgotājs SIA Mikas, kura birojs un autosalons sākotnēji atradās Braslas ielā, līdzās auto kombinātam, kura nosaukumu AK2 komersanti izrunāja ar tikpat lielu bijību kā Pārdaugava.
Lai iekļūtu toreizējā BMW salonā bieži vien bija feiskontrole, bet, lai apskatītu mašīnu, bija jāparāda nauda.
Starp citu, Mikas valdes priekšsēdētājs Germans Milušs joprojām ir Interpola meklējamo personu sarakstā. Ar savu interesanto pieeju klientiem un īpašo attieksmi pret Subaru zīmolu daudziem atmiņā ir Partner Niotors direktors Andis Skarainis. Bija arī mūsdienu patērētājam saprotamāki uzņēmumi. Piemēram, Suzuki tirgotājs Freibi, kuru, pateicoties LLU iegūtai pieredzei, praksei Skandināvijā un kontaktiem ar Suzuki un Nokian dīleriem, izveidoja Jelgavā studējuša enerģisku jauniešu grupa.
Vai SAAB dīleris E&S Auto, kuru radīja un kopā ar dēliem attīstīja Elmo Saļms, inteliģents igaunis, kam, dienējot Ādažos, laimējās ieskatīties latviešu meitenē un šeit palikt uz dzīvi. Menedžmenta prasmi viņš apguva vēl padomju laikos, strādājot par agrofirmas Ādaži priekšsēdētāja Alberta Kaula privātšoferi. Bija arī autotirgotāji, kuru evolūcijas rezultāts bija no lietotu auto tirdzniecības plača līdz jaunu auto salonam.
Šajā sakarā vietā atcerēties gan kādreizējā Škoda importētāja Karlo Motors lietoto auto placi Šmerlī, gan tagadējā Nissan pārstāvja Norde ilgus gadus lietoto auto placi Tērbatas ielā pretī Sporta pilij. 1994. gadā šim dīleru pulkam piebiedrojās arī Mitsubishi tirgotājs Skandi Motors. Vēlāk jau nāca vācu, igauņu, angļu un norvēģu invāzija un vietējā biznesa pārpirkšanas laiks.
Ar CSDD un LPAA ienāk civilizācija
1993. gadā Latvijā tika pārdoti 516 jauni auto. Pēc gada Jūrmalā notika pirmā komercizstāde, un 1994. gadā Latvijā jau pārdeva 1054 jaunas mašīnas. Tā paša gada martā Rīgas Motoru muzejā notika LPAA (Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācija) dibināšanas sapulce.
12 Latvijas jaunu auto tirdzniecības uzņēmumiem tika piemērota tiem laikiem visai augsta 1000 Ls iestāšanās maksa.
Toreiz tika izlemts arī par LPAA administratīvo darbinieku algošanu. Par prezidentu ievēlēja Viktoru Kulbergu. 1995. gada maijā Rīgas Sporta pilī notika pirmā autoiztāde mūsdienu izpratnē. Izstāde bija sekmīga (ap 20 000 apmeklētāju), jo tās rezultātā jaunu auto reģistrāciju skaits pieauga līdz 3187 eksemplāriem. No 1994. līdz 1997. gadam LPAA spēja panākt vairāku jaunu auto tirdzniecībai būtisku jautājumu atrisināšanu valdībā, piemēram, nodokļu nomaksu pēc auto pārdošanas, nevis ievedot to Latvijā, kā tas bija agrāk.
Jau 1997. gadā, izskatot jebkuru ar valsts automobilizāciju saistītu jautājumu, tika ņemts vērā LPAA viedoklis. 2013. gada 7. janvārī LPAA mainīja nosaukumu uz Auto asociācija. Pašlaik asociācijā ir 30 biedri, kuri pārstāv 44 automobiļu un motociklu ražotāju zīmolus un Latvijas tirgū pārdod vairāk par 90% jaunu transportlīdzekļu, nodrošinot vairāk nekā 2500 darba vietu. No 2003. gada Auto asociācija ir Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) biedrs.
Kā bija?
90. gados dominēja Rumbulas autotirgus. Laika gaitā domubiedru grupas nodibināja kooperatīvus, vēlāk SIA, kas nodarbotos ar automobiļu tirdzniecību. Kopš 1992. gada Latvijā strauji izauga uzņēmumu skaits, kas piedāvāja tikai jaunus vieglos automobiļus. Pateicoties uzsāktajai auto reģistra datorizācijai, samērā īsā laikā izdevās sakārtot transportlīdzekļu reģistru.
1991. gada 25. oktobrī Satiksmes ministrijā tika izveidota jauna valsts institūcija – Ceļu satiksmes drošības departaments, tagad CSDD. Līdz ar to tika atdalīta lēmējvara no izpildvaras, jo agrāk visu veica viena Iekšlietu ministrijas institūcija – Valsts autoinspekcija (tagad Ceļu policija). No 2004. gada 1. septembra CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Radās nepieciešamība pēc vienotas organizācijas, kas lobētu jaunu auto tirgotāju intereses, sadarbotos ar toreiz vēl jaundibināto CSDD.
Kā būs?
Pašlaik Latvijā arvien sarūk nacionālo kompāniju īpatsvars jaunu auto tirdzniecībā. Tā ir vispārpieņemta biznesa prakse, kad, sakārtojoties ekonomiskajai un politiskajai situācijai, autotirgotāji cenšas lokālās dīleru kompānijas aizstāt ar tiešas pakļautības meitas uzņēmumiem. Baltija globālajā biznesa vidē tiek uzskatīta par vienotu tirgu, par kuru bieži vien atbildīgi ir Skandināvijā (retāk Polijā) dislocētie importieri. Igauņi izsenis aktīvāk sadarbojas ne tikai ar kaimiņzemi Somiju, bet arī zviedriem un citiem skandināviem. Izklausās skarbi, taču nākotnē latviešu kapitāla kompāniju skaits auto tirdzniecībā mazināsies.
Rezumējums
Autotirdzniecībes vēsture Latvijā rāda, ka brīdī, kad tirgus sakārtojas, precīzāk civilizējas, daudzi autotirgotaji deva priekšroku tirdzniecībai caur reģionālajiem importētājiem, nevis vietējiem dīleriem.