Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vairākas nedēļas režisors un producents Kārlis Anitens un viņa radošā komanda dzīvoja priecīgās priekšnojautās – augustā bija paredzēta pirmās multimediālās izrādes Romeo un Džuljeta pirmizrāde. Lai redzētu grandiozo šovu, kāds tika solīts, daudzi jau nopirkuši biļetes gan uz pirmizrādi, gan citām izrādēm, kas tika piedāvātas līdz pat 29. septembrim. Taču 17. jūlijā Kārlis saņēma vēstuli, kas visam pārvilka krustu…
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvalde paziņoja, ka iecerētajā vietā – 4000 kvadrāmetru plašajā korpusā Rīgā, Ganību dambī 24A – to realizēt neesot iespējams. Būvniecības likuma un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma normas to neļauj īstenot, jo
izrādei izvēlētajai ēkai ir ražošanas ēku statuss, un tādās telpās publisku pasākumu norise nav pieļaujama.
Anitens sūrojas, ka tehniskā un radošā komanda ieguldījusi milzīgu darbu, lai taptu multimediālā izrāde Romeo un Džuljeta. «Cik šis viss prasīja no manis kā režisora un skaņu režisora, lai nu paliek spilvenā,» tā Kārlis.
«Par zaudējumiem, ko tas man ir radījis, šodien nerunāšu
. Iešu uz priekšu, meklējot risinājumu, lai šī grandiozā izrāde tomēr reiz piedzīvotu pirmizrādi tur, kur tā tika iecerēta,» apņēmības pilns ir viņš.
«Es ceru rosināt diskusiju gan nozarē, gan valdības aprindās un pašvaldībās, kā juridiski sakārtot tik «trendīgo» pasākumu norisi ārpus tradicionālajām kultūras pasākumu norises vietām visā valstī pēc vienotiem noteikumiem. Lai nebūtu tā, ka
vienas valsts teritorijā kādā pašvaldībā pasākums likuma vārdā tiek aizliegts, bet citā pašvaldībā identisks pasākums notiek, turklāt ar nodokļu maksātāju līdzfinansējumu.
Ceru, ka izdosies novērst pretrunas likumos un radīt skaidrus noteikumus, kā jebkurš pasākumu organizators un telpu īpašnieks, neesot būvniecības eksperts, spētu bez maksas un vienkāršoti uzzināt, kāds ir iecerētās pasākuma norises vietas statuss un vai šis statuss atļauj iecerētajā telpā norisināties publiskam pasākumam. Un ja nevar norisināties, kas darāms, lai varētu norisināties. Un te nav runa tikai par ēku drošību, kā mēs to tradicionāli iedomājamies. Te ir runa arī par tualetēm, vides pieejamību,» skaidro režisors. «Ceru, ka Rīgas pašvaldības institūcijas līdzdarbosies manā iniciatīvā, jo tur taču arī strādā cilvēki, kuri ārpus darba grib atpūsties, apmeklēt pasākumus un būt sociāli aktīvi,» tā Kārlis.
Patlaban visas plānotās izrādes ir atceltas un iegādātās biļetes iespējams atgriezt, lai saņemtu iemaksāto naudu.
Ko tad stundu un 15 minūtes ilgajā izrādē būtu redzējuši biļešu īpašnieki? Šekspīra traģēdiju viņiem solīja īpaši krāšņu un vērienīgu, jo tajā būtu viss – iespaidīgas gaismas, skaņu efekti, glezniecības elementi un scenogrāfija, un, protams – lieliski mākslinieki.
Tika piesaistīts Latvijas vadošais gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un videomākslinieks Toms Zeļģis, bet
lomas uzticētas slaveniem aktieriem – Arturam Krūzkopam, Ievai Segliņai, Līgai Zelģei un citiem.
Izrāde tika veidota trīs daļās – pirmā risinātos baltajā zālē, otrā – melnajā zālē, bet trešā – labirintā. Skatītāju pārceļošana no vienas zāles uz otru bija paredzēta kā iestudējuma stilīga sastāvdaļa, bet pēc izrādes skatītājiem būtu iespēja aplūkot multimediālos objektus tuvplānā.
Pirms biļešu iegādes gan apmeklētāji tika brīdināti: «Lūgums respektēt, ka uzveduma norises vieta ir privāta, rūpnieciska teritorija un pastaigas teritorijā ārpus izrādes norises vietas nav vēlamas.
