Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
34
-
2
-
0
-
74
-
1
-
6
-
1
-
Felinoterapijas veidi un funkcijas
Kā jau ikvienai pieejai ārstēšanā, arī felinoterapijai ir noteikti mērķi. Neviens negaida, ka kaķi sāks ārstēt vēzi vai HIV, taču arī izslēgt šādus variantus zinātnieki nesteidz. Mūsdienu felinoterapija veic dažādas funkcijas.
- Psihofizioloģiskā funkcija – pierādīts, ka kontaktēšanās ar kaķi pazemina stresa un spriedzes līmeni. Ilgstoši lietojot kaķu terapiju, tiek izvirzīts mērķis novērst vai maksimāli mazināt neiroloģiskus un psihiskus traucējumus.
- Rehabilitējošā funkcija – pacientiem, kas sirgst ar sociopātiju, ir ļoti svarīga socializācija vai tās paplašināšana līdz maksimāli iespējamām robežām. Ar kaķa palīdzību cilvēks sāk iegūt papildu informāciju no ārējās pasaules. Šī felinoterapijas funkcija ir ļoti svarīga, strādājot ar bērniem autistiem. Interesanti, ka atšķirībā no suņiem kaķus nevajag papildus sagatavot kontaktam ar jaunu, īpašu draugu.
- Psihoterapeitiskā funkcija – kad ārsts un pacients nevar atrast kopīgu valodu vai arī pacients neuzticas ārstam, kontaktu palīdz nodibināt ar kaķa palīdzību. Pacients novēro, kā viņa draugs kaķis glaužas pie ārsta un ar laiku kļūst pielaidīgāks pret savu dakteri.
- Vajadzība būt noderīgam – lai izveseļotos, daudziem cilvēkiem svarīgi sajust, ka viņiem ir kaut kāda vērtība, ka viņi ir kādam vajadzīgi un var būt noderīgi. Rūpes par kaķi kļūst par kompetences zonu, ar kuru pacients tiek galā patstāvīgi. Šo funkciju veiksmīgi lieto, lai novērstu domas par pašnāvību un palīdzētu pacientam izkļūt no smagas depresijas. Sen pierādīts, ka cilvēks (īpaši ar garīgiem traucējumiem) izjūt lielāku atbildību pret citiem, nevis sevi. Zināmi gadījumi, kad cilvēki ar smagām fiziskām novirzēm raduši sevī spēku un vēlēšanos dzīvot tikai savu kaķu dēļ.
- Kontaktēšanās ir svarīga jebkuram cilvēkam. Lai arī cik slims būtu cilvēks, viņš ir sociāls. Vientulība var novest līdz ārprātam un fiziskām kaitēm arī absolūti veselu cilvēku. Pacientiem ir ļoti svarīgi just atbalstu, apmierināt šo vajadzību pēc kontaktēšanās (bieži vien arī līdzcietības). Ar visiem šiem uzdevumiem neuzbāzīgi, bet veiksmīgi tiek galā kaķi.
Kā darbojas kaķu terapija?
Pamatojoties uz oficiāliem pētījumiem, kas veikti, vērojot pacientus un kaķus felinoterapijas procesā, noskaidrots, ka astaiņi izmanto uzreiz vairākus resursus. Interesanti, ka kaķis var kombinēt vairākas metodes, strādājot ar vienu pacientu, bet neizmantot tās darbā ar citu.
Murrāšana ir skaņa, ko kaķis rada tikai tad, kad pats to vēlas. Lai arī kā tu censtos, kaķis nemurrās, ka jutīs diskomfortu, tostarp arī attiecībā pret kādu konkrētu cilvēku. Murrājot kaķis izdod skaņas, kas svārstās 16–44 hercu robežās. Zinātnieki izpētījuši, ka tieši šis skaņu diapazons vislabvēlīgāk ietekmē cilvēka organismu. Nav zināms, kā tieši, taču murrāšana stimulē cilvēka imūno sistēmu. Fenomenāls ir arī tas fakts, ka kaķa murrāšanas ieraksts pozitīvi ietekmēja arī pacientus, kuriem ir alerģija pret kaķa apmatojumu un dzīvnieku ādas izdalījumiem.
Starp citu…
Kaķi murrāšanu izmanto, ne tikai lai palīdzētu cilvēkiem, bet arī lai pozitīvi ietekmētu paši savu veselību.
Siltums – normāla ķermeņa temperatūra pieaugušam kaķim svārstās no 38 līdz 39 grādiem, turklāt šis rādītājs dienas laikā var mainīties. Kaķis jūt sāpju avotu, piemēram, īdošas sāpes locītavā, apgulstas uz tās un nomierina diskomfortu ar siltumu. Interesanti, ka termofors ar tieši tādu pašu temperatūru tik pozitīvu ietekmi nedod.
Dzīvā enerģija – lai arī cik ciniski tas izklausītos, tas ir tas, kas atšķir kaķi no termofora. Tiek uzskatīts, ka kaķi uzsūc sevī negatīvo enerģiju, paņemot kopā ar to arī negatīvo ietekmi. Senatnē cilvēki ticēja, ka kaķi kalpo sātanam, un, lai spētu izdzīvot uz zemes, pārtiek no negatīvās enerģētikas. Ar katru gadu arvien vairāk zinātnieku nonāk pie slēdziena, ka felinoterapija var palīdzēt gandrīz jebkuras slimības ārstēšanā.
