«Ja sieviete aktīvi dodas karjerā, bet vienlaikus apmeklē sievišķības kursus, tā var būt arī likumsakarība, nevis pretruna. Jautājums ir par motivāciju, kas dzen uz priekšu. Ja ir tikai pašmērķis kaut ko sasniegt, tam pamatā var būt bailes, kad šķiet, ka šai pasaulē ne uz ko nevar paļauties un pašai sevi jāmēģina nodrošināt. Iekšējas bailes neļauj nokļūt tālāk, jo ir nepārliecinātība par sevi. Sievietei, kurai trūkst pārliecība par sevi, tā trūkst ikvienā jomā. Dzīties pakaļ tikai dzīšanās pēc liek trauksme. Tā liek sevi realizēt arī sievišķības kursos, jo šķiet, ka tas ir tā vienkārši dabūjams.
Visam pamatā ir matemātika – ja nulli reizina, vienalga, ar kādu skaitli, sanāk nulle. Vispirms jāmēģina saprast, kāpēc viņa nejūtas vērtīga. Latvijā ir ļoti daudz pārliecinātu sieviešu augstos amatos, kas, visticamāk, neapmeklē sievišķības kursus. Kristiešiem ir skaists vārds «aicinājums». Cilvēks atrodas kādā jomā un dara noteiktu darbu, jo tas ir viņa aicinājums, nevis vienkārši ambīcija būt amatā.
Aiz ļoti veiksmīgas karjeras var slēpties ļoti liela spriedze, kas to dzen darīt. Nav svarīgi, cik augstu tiec, bet galvenais, ka esi harmonijā ar sevi – tā ir pietiekamība.
Sievietei, kura sevi novērtē, nav problēmas gan ieņemt augstu amatu, gan vienlaikus būt sievišķīgai.
Kādēļ šie jautājumi satrauc arī vīriešus? Kādēļ lai viņi rosinātu iet uz sievišķības kursiem? Ja sieviete ir tik varoša un pati spēj visu, jautājums – ar ko izcelties vīrietim? Visiem ir svarīgi būt novērtētiem ar kaut ko īpašu. Vīrietis var būt laimīgs, ja jūtas stiprs, noderīgs un sievietei spēj kaut ko sniegt.
Citādi sanāk tā – man tavu naudu nevajag, jo pati varu nopelnīt, man tavu uzmanību nevajag, jo pati zinu, ka esmu vērtīga. Lai gan patiesībā šāda pārliecība ir uz bailēm būvēta aizsardzība. Ja vīrietis ir pietiekami pašpārliecināts, neapdraudēts un drosmīgs, viņam nav problēmu būt līdzās stiprai sievietei. Tāds vīrietis savu sievu uz sievišķības kursiem nesūtīs.
Un otrādi – ja sieviete ir pašpārliecināta un atbalstoša, viņai nebūs nekādu problēmu atbalstīt savu vīrieti, nevis būt skaudīgai vai greizsirdīgai par viņa panākumiem.
Kad abi ir par sevi pārliecināti un jūtas vērtīgi, viss ir kārtība. Problēmas sākas tad, ja kāds nejūtas ērti.
Ir svarīgi otru novērtēt un ievērot principu pieci pret viens – ja pateikta viena slikta lieta, pēc tam jāpasaka piecas labas.
Sievietes reizēm nenovērtē pašu paveikto, piemēram, bērnu audzināšanā un mājsaimniecībā. Tas šķiet kaut kas zemāks salīdzinājumā ar to, ko dara vīrietis. Tur arī sākās visas nelaimes. Jautājums, vai sieviete ir realizējusies un jūtas labi savā vietā. Vai varbūt viņai šķiet, ka tas, ko dara, nav vērtīgi? Gan mūsu, gan citās kultūrās vīrietis ir vairāk novērtēts. Kādreiz, gaidot pirmdzimto, vairāk cerēja uz dēlu, jo tas it kā ir vērtīgāks.
Kaut kur zemapziņā tas ir saglabājies, tādēļ arī sievietes uztraucas par savu vērtību. Vai džeks ar to krāniņu gadījumā nav vērtīgāks? Te ļoti svarīga ir arī vīrieša loma – cik daudz viņš savai sievietei piešķir nozīmi un vērtību. Var jau dragāt, neaizdomājoties, ka sieviete spēj celt un pozitīvi ietekmēt vīrieša karjeru.
Arī audzinot bērnus un neko nedarot, sieviete gādā par mājas noskaņu un varbūt, pateicoties tam, ka tur ir viss kārtībā, vīrs var kāpt pa karjeras kāpnēm. Vai viņš spēj saskatīt, ka sasniegumi ir kopdarbs? Varbūt viņš nebūtu tur bez sievietes atbalsta, gādīguma un rūpēm.
Cik vīrietis ir pateicīgs sievietei par to, ko viņa dara? Novērtējot otrā parastas, ikdienišķas lietas, veidojas kaut kas liels un partnerim rodas pārliecība, ka es daru kaut ko foršu.
Sievietes emocionālā pasaule parasti ir daudz bagātāka, tajā ir lielāka empātija, jūtīgums. Vīrieši pārsvarā ir vairāk racionāli, pragmatiski, lietišķi un drosmīgi. Taču abiem dzimumiem piemīt arī otram raksturīgās īpašības. Jautājums, kā mēs to miksējam? Ja sieviete sevi īsteno karjerā, tātad viņa ir aktīva, ko vairāk piedēvē vīrietim.
Lai kaut ko sasniegtu profesionāli, ir nepieciešama spēja iet uz priekšu, arī drosme un mērķtiecīgums. Sieviete to var dabūt gatavu, ja ieslēdz savu vīrišķības pogu. Un tas nav nekas nesimpātisks – karjeru realizēt caur vīrišķības pogu –, bet svarīgi, lai viņa nav izslēgusi savu sievišķības pogu.
Tāpat, ja vīrietis ir caursitējs, kas uzņemas iniciatīvu, – ir simpātiski, ja viņš var arī noglaudīt sava bērna galvu, iedot buču un novēlēt arlabunakti. Jautājums ir, kā vīrišķīgam vīrietim nekautrēties reizēm būt pasīvākam, maigākam un emocionālākam un kā sievišķīgai sievietei – aktīvākai, uzņemoties iniciatīvu un nebaidoties no izaicinājumiem. Runa ir par balansu. Kad abas puses ir līdzsvarā, tas ir ļoti seksīgi.»