Kihnu - košums un krāsas
Nieka pusstundas braucienā ar prāmi var nonākt vienā no daudzajām, bet viskrāšņākajā Igaunijas salā – Kihnu. Prāmis saucas Virve – nekādas saistības ar latviešu valodas vārdu, tas nosaukts par godu vienai no zināmākajām Kihnu salas teicējām. Pa salu var pārvietoties ar velosipēdiem vai ar vietējo transportlīdzekli – mūžveciem transportlīdzekļiem, kuru kravas kastē ieriktēti soli pasažieriem.
Kihnu sala ir slavena ar saviem tautastērpiem – košās krāsas viz ne tikai suvenīru veikaliņos un vietējo sieviešu brunčos, bet arī uz mājām. Interesanti, ka šis košums tērpos parādījies salīdzinoši vēlu, kad Kihnu salas jūrasbraucēji – ar šo rūpalu savukārt slaveni vietējie vīri – atveda no ārzemēm auduma krāsvielas. Kihnu salas sievietes un meitenes šajos vilnas svārkos staigā ikdienā, un joprojām auž uz stellēm. Ap desmit svārkiem ir katras īpašumā.
Citi lasa
Pēc svārku krāsas var noteikt sievietes vecumu un ģimenes stāvokli – jo jaunāka, jo košāki. Vēlākajos gados krāsas kļūst mierīgākas, piesātinātākas. Savukārt ģimenes stāvokli uzreiz var noteikt pēc priekšauta – to drīkst izmantot tikai precētas sievietes. Atraitnes svārki ir melni, bet pēc 40. dienas kļūst arvien krāsaināki, līdz atgriežas pie ierastajiem toņiem. Brunču malu, tāpat kā tradicionālo vīriešu džemperi rotā sarkana maliņa – tā sargājot pret visu slikto. Gide Mare gan joko, ka pret kovidu tas nestrādā – viņa pirmā salā esot saslimusi ar jauno sērgu.
Salā neatstāj etnogrāfiskas izrādes sajūta, taču piederība kultūrai un vēsturei saliniekiem ir ļoti būtiska. Kihnu skolā visiem bērniem māca salas vēsturi, kultūru, kā arī mūzikas instrumentu spēli – akordeonu vai vijoli. Es esmu gatava saderēt, ka priekšnesumā saklausīju Man māmiņa piesacīj un Projām jāiet, uz ko vietējie atsmēja – Rīga celta no mūsu akmeņiem, gan jau arī dziesmas paņēmāt. Jā, daļa Rīgas celta no akmeņiem, kas vesti no Kihnu.
Rīga ir vispār diezgan labi ieredzēta salā – laikā, kad tā bija Livonijas galvaspilsēta, kihniešiem esot diezgan labi klājies. Pašreizējo galvaspilsētu Tallinu viņi nedaudz tā kā apsmīkņā. Pastāvīgi salā dzīvo ap 300 cilvēku, bet deklarējušies te ir divreiz vairāk. Iemesls – bērni un bērnubērni izvēlas deklarēties salā, lai tā saņemtu viņu nodokļus. Starp citu, zeme Kihnu salā ir dārgāka nekā Tallinas centrā un īpašumu te iegādāties praktiski nav iespējams, jo pat nolaistās un pussabrukušās ēkas netiek pārdotas svešiem, ja nu bērni izdomās atgriezties…
Noderīgas saites: