Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Hanibāla pēdas Pērnavā
Pilsēta ir 50 gadus jaunāka par Rīgu – veco, kā tolaik sauca, Peronu (Vana-Pärnu) nodibināja 1251. gadā. Tā bija tā laika prasība, jo bīskapa sēdeklim bija jāatrodas pilsētā nevis kādā necilā ciematiņā. Tāpat kā mūsu pusē, arī igauņu zemēs neiztika bez kašķa starp baznīcu un Livonijas ordeni, un 1256. gadā pēdējie uzcēla jauno Peronu (Uus-Pärnu). Abas konkurēja četrus gadsimtus, līdz vecā pilsēta tika iznīcināta un radās mūsdienu Pērnava.
Starp citu, savulaik Pērnavā esot dzīvojuši melnīgsnējāki ļaudis nekā ziemeļzemēs pierasts redzēt. Ne visi, protams, bet daļa. Kā teiktu Bulgakovs – asinis ir tāda lieta. Šim paradoksam par iemeslu ir fakts, ka 1731. gadā Pērnavā ieradās jaunais cietokšņa komendants Ābrams Pētera dēls Hanibāls. Jā, tas pats Habināls! Tas, kurš izcilā dzejnieka Aleksandra Puškina vectēvs. Ieradies kopā ar sievu, grieķieti Jevdokiju. Viņa Hanibālam drīz dāvājusi baltādainu un gaišmatainu meitenīti… Abesīnietis nojautis ko nelāgu, un sievu apsūdzējis neuzticībā, par ko laulene mēģināja viņu noindēt. Taču pats ar nav neko tikumīgi dzīvojis – leģendas vēsta, ka viņš pa Pērnavu traucies savā melnajā karietē ar melnajiem zirgiem un nav laidis garām nevienu glītāku sievišķi. Pēc Hanibāla aizbraukšanas 1733. gadā pa pilsētu esot skraidījis diezgan daudz melnīgsnēju bērneļu…
Noteikti ir vērts aizstaigāt līdz Sv. Elizabetes baznīcai. Ieejot pa galvenajām durvīm, it kā nekas īpašs – lūgšanu zāle, kancele, altāris, bet – pa vidu piebūve. Tur tāpat – divas lūdzēju solu rindas un ērģeles. No augšas raugoties, tāds pakroplīgs L burts. Izrādās, baznīca gandrīz uzreiz izrādījusies par mazu lielajai draudzei, un to vajadzēja paplašināt. Tā kā garumā ne uz vienu, ne uz otru pusi tas nebija iespējams, gareno piebūvi piestiķēja pie sāniem. Rīdziniekiem varētu īpašs lepnums apmeklēt šo celtni – tā celta Rīgas meistara Gīterboka uzraudzībā, bet torņa autors ir J.H. Vilbergs, pēc kura projekta celts mūsu Pērterbaznīcas tornis.
Staigājot pa piemīlīgo un omulīgo vecpilsētu, var aizklīst līdz mājai, kuru rotā plāksne skaidrā latviešu valodā – kādu laiku Pērnavā dzīvojis izcilais latviešu komponists Alfrēds Kalniņš, un tur dzimis viņa dēls Jānis.
Starp citu, zinājāt, ka Igaunijas valsts proklamēta tieši Pērnavā? Vietējie ar šo faktu ļoti lepojas. Igaunijas neatkarības deklarācija Pērnavā no teātra balkona patiesībā tika nolasīta dienu ātrāk nekā oficiālais datums, taču pieklājības pēc gods atdots galvaspilsētai Tallinai. Pērnavas pilsētas teātra ēka nav saglabājusies, tagad šajā vietā ir autoosta, taču uzbūvēta balkona replika, kurā ievietota neatkarības deklarācijas kopija.
Romantiskajiem staigātājiem jāapmeklē Pērnavas mols – tas ir garš un ļoti iespaidīgs. Ticējums saka – ja pārim izdodas aiziet līdz tā galam, sadevušamies rokās, tad šī savienība būs mūžīga. Brīdinu – tas nav nemaz tik viegli, jo mols ir pašaura akmeņu strēle jūrā.
Sportiskajiem staigātājiem patiks jaunizveidotā promenāde gar upi – 10 kilometru loks ar skrejceliņu, makšķerēšnas un atpūtas vietām upes krastā.
Zinātkārajiem un rotaļīgajiem staigātājiem varētu patikt pastaigu taka piejūras pļavās, kurās ganās govis, un pludmale ar daudzajām kāpelēšanas un šūpošanas iespējām bērniem un kafejnīcām vecākiem.
Un noteikti ieteiktu sarunāt vietējo gidu - tā uzreiz rodas pavisam cits skats uz pilsētu!
Noderīga informācija:
