Konkursa finālā Norvēģijā 2010. gadā Aija Andrejeva, toreiz vēl ar skatuves vārdu Aisha, ar dziesmu What for? startēja pirmajā pusfinālā un ieguva pēdējo vietu.
«Dalība Eirovīzijā man personīgi bija milzīgs ieguvums. Kaut vai tādēļ, ka spēju tikt pāri visām negācijām, ar ko pēc uzstāšanās nācās saskarties. Es nevarēju tam negatīvajam burbulim neļauties, tas vienkārši bija jāpārdzīvo. Ja ir spēks izturēt šādu pārbaudījumu, pēc tam var kalnus gāzt!
Toreiz gan viss bija citādi – gan mana pieredze bija mazāka, gan sociālie tīkli nebija tik aktīvi. Nezinu, kā justos, ja konkursā piedalītos tagad. Tomēr tas bija superīgs piedzīvojums, jaudīga pieredze par to, kā notiek citur pasaulē.
Braucām uz Norvēģiju ar lielu atbildības sajūtu un apņemšanos izdarīt labāko, ko varam. Pēc uzstāšanās jutos kā lielā miglā. Pēcāk skatījos uzstāšanās ierakstu un neko neatcerējos.
Ar skaidru apziņu kopā ar savām meitenēm to noskatījos tikai tagad.
Jo man tomēr bija trauma: ja jau bija tik daudz negāciju, tātad viss bija slikti, un es to nemaz negribu redzēt.
Taču es saņēmos, redzēju un – nebija nemaz tik slikti. Protams, daudz ko darītu citādāk. Bet tas velns nav tik melns, kā to mālē.
Par Samantu man ir prieks, jo viņa ar savu komandu darīja tā, kā viņa to gribēja. Bija redzams viņas ieguldītais lielais darbs.»