Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijas brīvības cīņu vēsturē 1991. gada janvāra barikādes Rīgā ir svarīgs pavērsiena punkts, tautas patriotiskās un emocionālās vienotības pacēlums, kura nozīme ar gadiem nemazinās, tāpēc liecības par šo laiku ir un būs aktuālas vienmēr. Latvijas kinodokumentālisti savu vēsturisko misiju apzinājās jau uzreiz un barikāžu laikā bija klāt ar kinokamerām gan Vecrīgas laukumos, gan citur Rīgā, filmējot materiālu vispirms aktuālajiem kinožurnāliem, vēlāk dažādu operatoru kadri dažādās kombinācijās tika izmantoti arī dokumentālo filmu veidošanai.
Tāpēc vairāki zīmīgi un emocionāli ietilpīgi tēli un varoņi ir sastopami vairākos kinodarbos, bet visi kopā tie rada iespaidīgu priekšstatu par to, kā 1991. gada janvārī veidojās latviešu nācija.
Portāla filmas.lv barikāžu laika kolekcijā iekļauti divi kinožurnāli, kas iznāca tūlīt pēc barikāžu laika beigām un rada visautentiskāko klātbūtnes sajūtu. Režisors Ansis Epners apkopojis desmit kolēģu operatoru filmēto materiālu un izveidojis kinožurnāla Latvijas hronika dubultnumuru 10/11 ar nosaukumu Janvāra rekviēms, kur ietilpst visdažādākie barikāžu nedēļas notikumi – no 13. janvāra Vislatvijas manifestācijas, ar kuru sākās barikāžu būvēšana Rīgā, līdz apšaudei pie Iekšlietu ministrijas, kas iezīmēja traģiskāko nakti šajā janvārī. Otru kinožurnālu – Latvijas hronika 14/1991 – režisējis Leonīds Brušteins, kopā ar operatoru Jāni Milbretu intervējot vairākus barikāžu dalībniekus un atskatoties uz nupat aizvadītajiem notikumiem.
Poētisku un fokusētu, tomēr arī dokumentālu skatu uz šīm svarīgajām dienām piedāvā režisore Laila Pakalniņa dokumentālajā īsfilmā Doms (1991), kuras centrā ir Doma baznīca – patvērums barikāžu laika dienās un naktīs. Savukārt viens no kaismīgākajiem barikāžu laika dokumentētājiem un vēlāk pētniekiem ir režisors un operators Zigurds Vidiņš, kurš izveidojis arī īpašu barikāžu diloģiju – filma Baltie zvani (1991) montēta uzreiz pēc vēsturiskajiem notikumiem, bet 20 gadus vēlāk Vidiņš sameklējis vairākus pirmajā filmā sastaptos barikāžu dalībniekus un ar laika distanci analizējis šo laiku filmā Tēvu barikādes (2011). Plašākā Latvijas neatkarības atjaunošanas kontekstā barikāžu laiku iezīmē režisora un operatora Andreja Cerbuļa dokumentālā filma Dziesmotā revolūcija (1991), kur emocionālā montāžā barikāžu epizodes apvienotas ar 1990. gada vasaras dienām, kad Latvijā notika XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki, pirmoreiz pulcinot dzimtenē tautiešu no visas pasaules. Šķietami tik atšķirīgajos notikumos tomēr jūtams ļoti līdzīgs patriotiskais pacēlums un nacionālais pašlepnums, kas raksturo latviešu nācijas saliedēšanos atjaunotajā valstī.
Barikāžu laika filmu kolekcija portālā filmas.lv veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kolekcijā iekļautos kinodarbus no 13. janvāra var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.
