Sabrukušie sapņi
Vēl pirms pāris mēnešiem nekas neliecināja, ka Bindru-Blumenauu ģimene, kuras ikdienai jau gandrīz gadu var sekot līdzi realitātes šovā Ģimene burkā, ir uz sabrukuma robežas. Kā jau visās ģimenēs, arī viņiem bija problēmas un strīdi, taču viss šķita atrisināms. Vēl vasarā Agrita un Jānis bija ceļojumā uz Turciju, kur mīļi pavadīja laiku kopā…
«Mani kolēģi, kas arī bija šajā ceļojumā, tagad zvana un saka – Turcijā mēs esam bijuši tik laimīgi, tāpēc viņi nesaprot, kas tagad notiek… Tomēr izrādās, ka notiek arī tā,» skumji secina Agrita.
«Šis gads iesākās ar lieliem sapņiem un mērķiem. Biju iedomājusies to pilnīgi citādāku. Gribēju sakārtot ģimenes dzīvi, bija plāns iegādāties savu māju, taču nu visi plāni sabrukuši kā kāršu namiņš. Vienīgi karjeras jomā gads bijis veiksmīgs, šajā ziņā es turpinu attīstīties,» saka Agrita, kas iesaistījusies tīkla mārketingā un, tāpat kā vairākas internetā populāras dāmas, tirgojas ar pulverīšiem, kas palīdzot notievēt.
To, kā Agritu pamet vīrs, oktobra sākumā TV ekrānos redzēja tūkstošiem skatītāju.
«Biju tikko atbraukusi no Dubaijas, atpūtusies, pilna enerģijas, ar domām un plāniem, kā uzlabot attiecības, kā mainīt savu attieksmi un izturēšanos pret Jāni. Man bija simtiem ideju, kā glābt ģimeni un palīdzēt Jānim atbrīvoties no alkohola atkarības.
Bet mani sagaidīja iereibis Jānis, kurš paziņoja, ka aiziet. Viņam viss esot apnicis.
Viņš nemitīgi sūdzējās, ka es viņu zāģēju, ka pārāk daudz sēžu telefonā, lai gan tas ir mans darbs un peļņas avots. Taču viņš nesaprata, ka galvenā problēma ir viņa atkarība no alkohola. Ka zāģēšana ir tikai sekas. To, ka viņa dzīvē pārāk lielu lomu ieņēmis citronūdens, kā viņš pats dēvē savus kokteiļus, Jānis neatzina līdz pēdējam, un neatzīst arī tagad,» saka Agrita. Jānis no mājām aizgājis neatvadoties. «Kamēr biju virtuvē, viņš savāca savus maisiņus un aizbrauca…»
Desmit gadi laulībā
Bindru-Blumenauu ģimenei šī nav pirmā pieredze kameru priekšā. Pirms daudziem gadiem viņi piedalījās šovā Dziedošās ģimenes, bet pirms pāris – STV Pirmā! šovā Tēt, brauc mājās. «Ģimene burkā producenti mūs pamanīja un piedāvāja piedalīties jaunā šovā. Pēc vairāku dienu pārdomām piekritām, jo domājām – tā ir iespēja saliedēt ģimeni un uzlabot attiecības,» skaidro Agrita. Toreiz viņa vēl neesot nojautusi, ka viss izvērtīsies šādi…
Ar Jāni viņa bija kopā 12 gadus, bet laulībā nodzīvoja desmit.
«Kad satikāmies, mums aiz muguras jau bija neveiksmīgu attiecību pieredze. Viņam no iepriekšējām attiecībām auga dēls, bet man meita Estere. Iemīlējāmies un pēc diviem gadiem apprecējāmies,» stāsta viņa.
«Mēs esam precējušies gan dzimtsarakstu nodaļā, gan baznīcā. Vienmēr esmu gribējusi četrus bērnus, un esmu laimīga, ka mans sapnis piepildījās. Mūsu laulībā dzimuši trīs brīnišķīgi bērni – Beatrise, kas ir bērniņš ar īpašām vajadzībām, Marks un Marlēna.»
Agrita atzīst – attiecībās ar Jāni nav bijis tikai sliktais, bijuši arī ļoti laimīgi brīži.
«Vienmēr esmu stāvējusi un kritusi par savu ģimeni. Man bija nostāja: ja solījies baznīcā mīlēt un atbalstīt šo cilvēku gan priekos, gan bēdās, tad jādara viss, lai ģimeni saglabātu, jo tas ir kas svēts. Es ilgi cīnījos. Tik daudzas reizes esmu stājusies durvīm priekšā, kad viņš kārtējo reizi demonstratīvi paziņoja, ka aiziet. Tā es viņam radīju sajūtu, ka ir neaizstājams un es vienmēr skriešu pakaļ. Kad Jānis pēdējo reizi aizgāja, viņš gaidīja, ka raudāšu un lūgšu atgriezties. Taču viņa gaidas neapstiprinājās, un tas, šķiet, viņu tracina visvairāk,» uzskata daudzbērnu mamma.
Pieķer draudzenes gultā
Agrita stāsta – pirmās dienas viņai šķitis, ka Jāni interesēja, kā ģimene dzīvo bez viņa: «Kad vēl nebija ieviesta mājsēde, Jānis braukāja gar mūsu mājas logiem, pārbaudīja, kas te notiek. Mans darbagalds ir iepretim logam, tāpēc lieliski visu redzu. Taču tagad sen nav redzēts, lai arī dzīvo septiņu minūšu gājienā no šejienes. Izrādās, ceļu uz turieni viņš jau bija iestaigājis, kamēr biju komandējumā Dubaijā…»
Kad Agrita uzzināja, ka viņas Jānis apmeties nevis pie drauga, bet gan pie Agritas draudzenes Kristīnes, tas viņai bijis liels trieciens.
«Tas bija duncis mugurā. Agrāk domāju – kas tāds notiek tikai seriālos, bet izrādās, ka šādas sievietes dzīvo mums blakus. Trakākais, ka es taču pati biju viņu ielaidusi savā mājā, kratīju viņai sirdi, kopā ar viņas un mūsu bērniem svinēju svētkus, rīkoju pie mums pasēdēšanas… Man nekad prātā nebūtu ienācis, ka var notikt kas tāds. Turklāt viņa ir precējusies,» sašutusi ir šova zvaigzne. «Kristīne tēloja, ka grib mūs ar Jāni samierināt, nemitīgi divatā ar viņu skraidīja ārā pīpēt. Laikam jau tad bija uzmetusi aci. Tas pierāda, ka šim cilvēkam nav nekā svēta.»
Agrita saka – Jānis joprojām noliedz, ka dzīvo pie Kristīnes, lai gan viņa pārliecinājusies par pretējo. «Redzēju, ka viņš guļ viņas gultā!» paziņo viņa.
Agrita uzskata – Jānis liedzās, ka uzsācis attiecības ar viņas draudzeni, jo tas Kristīnei radot finansiālas problēmas. «Kristīne strādā par manikīri un ir zaudējusi daudzas klientes. Kura gan grib iet pie sievietes, kas spēj atņemt draudzenei vīru un bērniem tēvu? Tāpēc Jānis apgalvo, ka dzīvo pie mammas. Jānis, cerot iegūt kādus naudas līdzekļus, ķēries klāt pie manis iebiedēšanas un šantažēšanas. Taču ar to jau nodarbojas juristi un policija. Es no viņa draudiem nebaidos,» atklāta ir daudzbērnu mamma.
Reiz jau sānsoli piedeva
Kopš vīrs aizgājis no ģimenes, Agritai uzlabojušās attiecības ar vecākiem un draugiem.
«Vecāki uzskatīja, ka esmu pelnījusi ko labāku par Jāni. Īpaši pēc viņa sānsoļa Anglijā. Toreiz es viņam piedevu. Biju stāvoklī ar jaunāko meitiņu Marlēnu, bet Jānis aizbrauca peļņā uz Angliju it kā uz trim mēnešiem. Man un bērniem uz jūnija beigām jau bija nopirktas biļetes uz Angliju vienā virzienā, bija jau noīrēta māja, viss sakārtots, lai mēs tur paliktu uz dzīvi. Taču man nostrādāja intuīcija, ka kaut kas nav kārtībā…» atceras viņa.
Nebrīdinot Jāni, Agrita nopirkusi biļeti un pie vīra devusies jau 2. jūnijā. Mana intuīcija nemeloja – ieraudzīju savu vīru piebraucam pie mājas kopā ar jauno draudzeni. Arī tad viņš liedzās, ka viņam nav nekādu attiecību, lai gan viss tāpat bija skaidrs,» stāsta Agrita.
Viņa atgriezās Latvijā, bet Jānis ar jauno mīlu palicis Anglijā.
«Ar jauno draudzeni viņš uzvedās bravurīgi, abiem bija izveidots kopējs Facebook profils, kur lika dažādas perversas bildes, tiešām pretīgas. Viņu attiecības gan ātri pajuka, jo jaunā draudzene atgriezās pie sava bijušā puiša,» klāsta viņa. Tad Jānis atkal sācis zvanīt sievai, interesējies par bērniem un nožēloja savu rīcību. «Dievojās, ka nekas tāds nekad vairs neatkārtosies. Es piedevu, jo nenormāli mīlēju Jāni, un šī mīlestība nav beigusies. Tik ātri jau tas nenotiek…» atklāta ir Agrita.
«Mūsu vedējmāte, kas, starp citu, bija draudzene no vīra puses, man toreiz teica: «Ja paņemsi Jāni atpakaļ, ar tevi vairs nerunāšu!» Viņa savu solījumu pildīja.
Pirms pāris dienām nejauši satikāmies benzīntankā un viņa man teica: «Nu, ko, laipni lūgta ciemos!»» smejas Agrita.
«Protams, ar šā brīža izpratni vīru nebūtu ņēmusi atpakaļ. Taču neko nenožēloju un neko nemainītu pat tad, ja man būtu tāda iespēja. Tas ir mans ceļš, mana pieredze, kuru izdzīvojot esmu kļuvusi par tādu cilvēku, kāda esmu šobrīd. Katrs cilvēks mūsu dzīvē ienāk uz noteiktu laiku un ar noteiktu mērķi. Mums kopā jāpaveic kāds uzdevums, un, kad tas ir izpildīts, jāpalaiž vienam otru prom. Varu pateikt Jānim paldies, ka, pateicoties viņam, man ir brīnišķīgi bērni. Tā ir galvenā bagātība, ko viņš man devis. Jā, viņš aizgāja, atstājot tukšu vietu, taču tik daudz cilvēku sāk atgriezties un piepildīt šo tukšumu, ka vientuļa nejūtos ne mirkli.»
Palīdzēja fanu atbalsts
Kad Jānis aizgāja, Agrita savus pārdzīvojumus izstāstījusi internetā Instagram saviem sekotājiem. «Man tas ļoti palīdzēja. Joprojām katru vakaru taisu tiešraides, un tā jau kļuvusi par tradīciju. Esmu maksimāli atklāta,» stāsta viņa. Beidzamā mēneša laikā Agritas sekotāju skaits Instagram audzis par vairākiem tūkstošiem. «Katru dienu saņemu desmitiem atbalsta vēstuļu, pieredzes stāstu, lūgumus pēc padoma.
Saprotu, ka neesmu vienīgā, kas nonākusi šādā situācijā. Tādu ģimeņu ir simtiem,» secina Agrita. «Cilvēki saka paldies, ka nenobijos no publiskas šķiršanās un atklāti par to runāju.
Vienu brīdi man bija doma, ka šovs jābeidz ar sēriju, kur Jānis aiziet. Redaktore man deva trīs dienas apdomāties, un es pieņēmu lēmumu turpināt.
Šī jau ir misija, kas jāturpina. Jūtos kā iedvesmas avots daudzām, rādot, ka sieviete var būt laimīga ne tikai kā pavarda kūrēja, vīra apčubinātāja un atbalstītāja, bet arī pati par sevi. Viņa var būt sievišķīga, vienlaikus strādāt un nodrošināt savu ģimeni finansiāli,» uzsver viņa.
«Bieži vien vīrieši domā, ka bez viņiem mēs nespēsim izdzīvot. Arī Jānis, ejot prom, paziņoja: «Tu bez manis esi nekas!» Viņš gan to vairāk attiecināja uz šovu. Jānim šķiet, ka mūsu ģimene bija interesanta, tikai pateicoties viņam, ka viņš bija galvenā zvaigzne šovā. Visvairāk mani gan aizskāra teksts: «Kur tad tu liksies ar četriem bērniem? Kam būsi vajadzīga?» Kā var ko tādu teikt? Mani bērni ir mans lielākais lepnums, pats svarīgākais manā mūžā. Neskriešu tagad elsodama kā sunītis apkārt, nemeklēšu jaunu veci. Man tas nav vajadzīgs.»
Bērni ilgojas un pārdzīvo
Visvairāk Agritu sāpina tas, ka pārtrūkusi vīra komunikācija ar bērniem.
«Nesen Beatrisei bija vārda diena, un bērns visu dienu gaidīja, ka atbrauks tētis. Tiklīdz viņas brālītis Marks gāja viņu apsveikt, tā Elizabete raudāja.
Viņa ir bērniņš ar īpašām vajadzībām un nevar izstāstīt par saviem iekšējiem pārdzīvojumiem, tāpēc izpauž tos, kā spēj – ar agresiju, raudāšanu. Sāpīgi tajā noraudzīties, īpaši tāpēc, ka Beatrise vienmēr bijusi tēta meitiņa, mīlulīte un luteklīte. Viņa nesaprot, kas noticis, ka tētis no viņas ir atteicies,» ar asarām acīs stāsta Agrita.
«Es ar notikušo esmu samierinājusies, bet bērni ļoti pārdzīvo šo situāciju, nesaprot, kāpēc tēta nav. Saruna par šo tēmu mums joprojām nav notikusi. Nolēmām, ka tuvākajā laikā to darīsim psihoterapeita klātbūtnē. Tā būs smaga saruna, jo katram bērnam vecāku šķiršanās ir liels trieciens.»
Jau slaidāka par 15 kilogramiem
Agrita atzīst – daudzi viņai tagad jautā, kā gan viņa spēj smaidīt un iet uz priekšu paceltu galvu pēc visa, kas noticis. «Tās nav uzspēlētas emocijas, es tiešām tā jūtos. Jā, dažreiz paraudu un paskumstu, kas ir normāli šādā situācijā, taču netaisos bēdas slīcināt pudelē un staigāt nošņurkušā halātā. Es sapratu, ka negribu vairs dzīvot kā līdz šim. Tagad daudz vairāk smaidu, jokoju, pucējos. Ir jādzīvo uz priekšu!» saka Agrita.
Pirmais, ko šova zvaigzne nolēma izdarīt, – atbrīvoties no liekā svara.
«Gribu atbrīvoties no vismaz 37 kilogramiem. Esmu pārliecināta, ka savu mērķi sasniegšu. Tas man nav pirmais šāda veida maratons. Pirmo lielo soli spēru, kad manam dēliņam Markam bija seši mēneši. Svēru 116 kilogramus un pusgada laikā atbrīvojos no 36. Es peldēju, dejoju, apmeklēju trenažieru zāli, masāžu. Tā bija grūta programma, taču izturēju,» atceras Agrita. Kad viņa uzzinājusi, ka gaida Marlēnu, tievēšanas maratons bija jābeidz. «Grūtniecības laikā svars pieauga tikai par astoņiem kilogramiem, no kuriem viegli pēc tam atbrīvojos.
Kādu laiku turējos 80 kilogramu robežās, un tad nemanot svars atkal pieauga.
Vīrs vakaros pēc darba kārtīgi vakariņoja, un kompānijas pēc ēdu arī es. Dažkārt viņš kaut ko treknu pagatavoja, negribēja ēst viens un lūdza mani piebiedroties. Arī savus kokčikus man regulāri piedāvāja. Tā mans svars pieauga jau līdz 117 kilogramiem. Sapratu – pietiek sevi mānīt, jāsāk kaut ko darīt,» saka Agrita. «Līdz ar Jāņa aiziešanu izpaliek vakara izēšanās un viņčuku dzeršana, tāpēc pareizi ēst man nesagādā nekādas grūtības. Nu jau esmu nometusi vairāk nekā 15 kilogramus, un tas ir tikai sākums,» gandarīta ir viņa.
«Kopš Jānis aizgāja, esmu burtiski atdzimusi. Ar katru dienu manī parādās arvien jauna šķautne, kas līdz šim slēpās zem biezas putekļu kārtas. Aizcirzdams aiz sevis durvis, Jānis tos putekļus no manas iekšējās dārgumu lādītes notrausis.
Jūtos tik enerģiska kā jaunībā, kad vēl nebija piedzimusi Estere. Ne velti saka – ja Dievs kaut ko ņem, kaut ko arī dod pretī. Saņēmusi esmu vairāk nekā zaudējusi. Ceru, ka mana pieredze iedvesmos arī citas sievietes runāt par savām problēmām, rīkoties un nebaidīties. Jo viss, kas mūs nenogalina, padara stiprākas.»