Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Kaķi nes veiksmi
Ja vajadzētu nosaukt vietu Latvijā, kur ir visīstākā kaķu paradīze, tā noteikti būtu Abgunstes muiža. Šeit kaķi dzīvo kā muižnieki, kas guļ pēļu gultās un vakariņo pie skaisti servēta galda. Kas tāds redzēts tikai filmās! Kā lauku kaķi tikuši pie šādas karaliskas dzīves? «Pirms četriem gadiem kopā ar vīru un mūsu trim meitām pārcēlāmies no Rīgas centra uz Abgunsti Zaļenieku pagastā, jo izsolē iegādājāmies vairākus gadsimtus seno Abgunstes muižu, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Atbraucot uz muižu, kuru pieskatīja kāds pāris, sastapām mazu, pelēku kaķēniņu, kas bija piedzimis viņu kaķenei. Un mūsu bērni, kuriem Rīgā nekad nav bijis mājdzīvnieka, izdīca, ka mēs varētu šo mazo kaķēnu paturēt. Teicu, labi, bet kaķītis paliks muižā, kamēr mēs vēl ar vienu kāju esam Rīgā,» stāsta Abgunstes muižas saimniece Asnāte Avotniece.
Taču vasarā šai pašai kaķenei bija otrs metiens, kurā piedzima divi skaisti ruduļi.
«Protams, ka paturējām arī tos. Līdztekus sākām rakstīt projektus muižas attīstībai un sapratām, ka mums tie kaķi nes veiksmi, jo mums visus trīs projektus apstiprināja un tie tika iesniegti tajos mēnešos, kad dzima kaķi. Tā rezultātā četru gadu laikā mums ir desmit kaķu, no kuriem katrs devis vienu ļoti nozīmīgu projektu muižai,» atklāj Asnāte.
Princeses, grāfi un hercogi
Muižā dzīvojoši minči ir radinieki. «Visi dzimuši vienai kaķenei. Viņa gan tagad jau ir gados un bērnu radīšanā iestājusies pauze. Taču arī Eiropas projektiem šobrīd ir pauze, tāpēc mums viss tā veiksmīgi sakritis un saskanējis,» priecājas Asnāte. Kā tā sanācis, ka lielākā daļa muižas kaķu ir tieši ruda kažociņa īpašnieki? «Tā ir sagadīšanās, lai gan tā jau saka, ka rudais kaķis ir laimes kaķis, kas mājās nes veiksmi. Mūsu gadījumā tas ir simtprocentīgi pierādījies. Taču vispār ir pārsteidzoši, ka vienai mammai – pelēcīgai trīskrāsu kaķenītei, var piedzimt visdažādākās krāsas kaķi – rudi, strīpaini, pelēki, melnbalti…»
Abgunstes muižas kaķi nav nekādi prasti Rūdi, Muri, Pūkas vai Melnīši. Viņiem doti ļoti cēli vārdi – Grāfiene, Cēzars, Hercogs, Princis, Barons, Karalis, Lēdija Pelicita, Jūlija II, Princese Roze un Lords Artūrs Galantus.
Visi desmit kaķi dzīvo muižas ēkā, taču, kā jau kungiem un īstiem kaķiem pienākas, pastaigājas, kur pašiem tīk.
«Kā jau laukos, pa dienu viņi dzīvojas lielākoties pa āru un medī, kaut arī tiek labi baroti ne tikai no mūsu, bet arī muižas viesu puses. Taču viņu mednieku instinkts ir spēcīgāks, to jau nevar izskaust. Nereti medījums tiek atnests un nolikts uz lieveņa. Īpaši mūsu pašai pirmajai kaķenei ir tāds paradums – atbraucējiem, piemēram, jaunajam pārim – pie mums daudzi svin kāzas –, atnest un nolikt pie galvenā galda beigtu peli, kā tādu ziedojumu,» smejas Asnāte.
Muižas simbols
«Kad kaķi vakarā pēc saviem klejojumiem pārrodas muižā, viņi paēd vakariņas un meklē kādu gultu un cilvēku, pie kura sāniem varētu ierušināties un kārtīgi izgulēties,» stāsta muižas saimniece. Viņa norāda, ka viesi lielākoties pozitīvi uzver kaķu klātbūtni un par alerģiskām reakcijām nesūdzas.
«Tie, kas pie mums brauc, lieliski zina, kur viņi dodas – jau no sociālajiem tīkliem ir skaidri noprotams, ka te uz katra soļa ir kaķa klātbūtne.
Reizēm gadās, ka kāzās vai pasākumos kādam viesim ir alerģija pret kaķa apmatojumu, tad mēs īpaši pieskatām, lai viņa istabā neviens kaķis netiktu. Telpas arī regulāri tiek vēdinātas, tīrītas, tāpēc apmatojums pie mums nekur nelido pa gaisu,» stāsta saimniece. Asnāte novērojusi, ka kaķi tieši pievilina viesus. «Minči ir kā sava veida papildu bonuss, nevis apgrūtinājums. Turklāt mūsu kaķi ir ļoti draudzīgi, nāk draudzēties, mīļoties, jo ir ļoti pieraduši pie cilvēku rokām. Viņi ir atkarīgi no kontakta ar cilvēku,» viņa saka.
Šo četru gadu laikā kaķi ir kļuvuši par Abgunstes muižas simbolu. Kaķi te sastopami ne tikai dzīvajā, bet parādās arī dažādās interjera detaļās. «Zelta jeb rudais kaķis ir kļuvis par muižas simbolu – jau kā logo sastāvdaļa. Tas gan radās nejauši, jo otrajā gadā, kopš mēs te saimniekojām, bija tāda piļu un muižu apceļošanas akcija un vajadzēja izdomāt mazu, simbolisku zīmogu. Un vīrs izdomāja un radīja šo zelta kaķi. Tā tas ir aizgājis,» stāsta Asnāte.
Kopš pasaulē un arī Latvijā plosās koronavīrusa pandēmija, kā dēļ pasākumu, kāzu un citu viesību rīkošana nav iespējama, arī Abgunstes muižā iestājies klusums. Vai kaķiem nepietrūkst tik ierastās viesu klātbūtnes? «Ļoti trūkst. To var just. Kaķi sākuši pastiprināti meklēt mūsu sabiedrību, mēģina mūs sadalīt savā starpā. Taču ceru, ka drīz varēsim atgriezties sliedēs un Abgunstes muižā atkal būs dzirdamas tik ierastās cilvēku čalas, un arī kaķi varēs izbaudīt viesu uzmanību, pie kuras viņi šo gadu laikā tik ļoti ir pieraduši.»
