Pati pirmā filma pasaulē nobiedējusi visus zālē sanākušos. Brāļu Ogista un Luī Limjēru īsfilma ilga vien 50 sekundes, taču lika cilvēkiem bailēs izskriet no zāles. Tajā bija redzams, kā pretī kamerai traucas vilciens. Cilvēki nekad vēl nebija savām acīm redzējuši kustīgu bildi un domāja, ka tas viņus tūliņ sabrauks.
Eksorcists (1973)
Kad pasaulslavenā šausmu filma par dēmona apsēsto meiteni Londonā piedzīvoja pirmizrādi, ļaudis panikā metās ārā no zāles, un kāds vīrs pat noģība kinoteātra gaitenī. Tik ļoti viņus satrieca redzētais.
Blēras ragana (1999)
Šī bija pirmā šausmu filma, kas uzņemta kā amatieru kino, proti, to ar vienkaršu kameru filmē kāds notikumā iesaistītais. Arī «Blēras ragana» pirmizrāde likusi skatītājiem svīst bailēs. Vairāki kinoteātri ASV un Lielbritānijā pirmajā filmas izrādīšanas nedēļā kinostudijai ziņojuši par vemjošiem skatītājiem.
127 stundas (2010)
Šī filma balstīta uz īstiem notikumiem un vēsta par ceļotāju Āronu Ralstonu, kuram neveiksmīgi beidzās ceļojums Lielajā kanjonā. Viņa roka iestrēgst starp akmeni un alas sienu, un viņš to spiests amputēt ar kabatas nazi. Šī aina likusi vairākiem skatītājiem ģībt. Tomēr, neraugoties uz šādām reakcijām, skatītāji filmu augstu vērtējuši.
Trakie suņi (1992)
Kventins Tarantīno nekad nav baidījies no asa sižeta ainām, un šajā filmā kādam varonim tiek nogriezta auss. Pēc tās pirmizrādē kinozāli pameta liela daļa skatītāj un pat «Šausmas Gobu ielā» režisors Vess Kreivens. Viņam arī esot bijis par traku!
Ķēmi (1932)
Filma «Ķēmi» vēsta par cirka trupu, un tajā spēlē īsti cirka mākslinieki ar dažādām ķermeņa deformācijām. Vairākas ainas bijušas tik nepatīkamas, ka cilvēki baros gājuši prom no seansiem. Kinostudijai nācās filmu cenzēt un īsināt, lai varētu turpināt izrādīt kinoteātros.
Karalis lauva (1994)
Multfilmā «Karalis lauva» arī netrūkst sirdi plosošu epizožu, taču viena aina pamatīgi sabiedējusi jaunākos skatītājus. Kad lauvēnam virsū skrēja bizonu bars, bērni šausmās kliedza un raudāja. Seansus pat nācās uz brīdi apturēt, lai ļautu bērniem kinoteātra vestibilā nomierināties.
Pastaiga (2015)
Šī filma ir biogrāfisks stāsts par akrobātu Filipu Petitu. Viņš 1974. gadā pārgājis pāri virvei, kas savieno abus Ņujorkas dvīņu torņus. Filmas režisors Roberts Zemeckis ar specefektu palīdzību izdarījis visu, lai skatītāji izjustu to, ko šajā gājienā juta un redzēja Filips – novērtētu Ņujorkas ainavu no 411 metru augstuma. Daudziem skatītājiem šī pieredze neraisīja pozitīvas sajūtas. Dažiem bijušas pamatīgas panikas lēkmes, citi vēmuši no bailēm.