Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Veselīgākie – medību un putnu suņi
Vieni no veselīgākajiem mūsdienās ir medību un putnu suņi: laika, bīgls, vācu īsspalvainais un asspalvainais putnusuns, ungāru vižla, Veimāras putnusuns, pointers, seters, dalmācietis, Rodēzijas ridžbeks, Bavārijas asinspēdu dzinējsuns u. c. Tas skaidrojams ar to, ka šie suņi joprojām tiek pavairoti, lai pildītu savas primārās funkcijas – būtu palīgi medībās, ātri skrietu, būtu izturīgi un veselīgi. Citādi gan ir medību suņu un putnusuņu pārstāvjiem, kam selekcijas rezultātā izmainītas auguma proporcijas, kā tas ir noticis, piemēram, ar takšiem, vai radītas citas pārmērības, piemēram, daudz liekas ādas (basets un bladhaunds).
Ieteikumi suņa izvēlei:
- Tā ir ilūzija – suņu izstādē, raugoties uz izciliem šķirnes pārstāvjiem ringā, nospriest, ka tieši tādi būs visi šīs šķirnes pārstāvji. Jāatceras, ka suņi, kas piedalās izstādēs, faktiski visu laiku bez pārtraukuma tiek uzturēti izcilā fiziskā kondīcijā – mazgāti, ķemmēti, baroti ar izcili kvalitatīvu pārtiku, nodarbināti fiziski.
- Ja tev patīk kādas konkrētas šķirnes suns, vispareizāk būtu atrast kādu zinošu un labu audzētāju, pie kura doties iepazīties, apskatīt pieaugušus suņus, kā arī aprunāties ar cilvēkiem, kas nav audzētāji un izstāžu dalībnieki, bet kuru īpašumā ir šāds suns, lai uzzinātu arī viņu pieredzi suņa kopšanā un veselības jautājumos.
- Iegādājoties kucēnu, uzmanīgi jāizpēta arī kucēna vecāki, kādas viņiem bijušas veselības problēmas, rakstura iezīmes.
- Tas ir mīts, ka krancīši ir veselīgāki nekā šķirnes suņi. Jāatceras, ka šie suņi vairojušies, šķirnēm krustojoties, tātad vienā sunī var būt apvienotas visas tās problēmas, kas raksturīgas dažādiem šķirņu pārstāvjiem. Katrā ziņā bezšķirnes suns ir neprognozējamāks nekā šķirnes pārstāvis, kam vismaz ir zināmi iespējamie riski un biežāk sastopamās veselības problēmas.
- Ja svarīgākais ir nevis suņa šķirnes prestižs, skaistums vai retums, bet suņa veselīgums, vajadzētu izvairīties no tādām šķirnēm, kam selekcijas rezultātā izveidotas kādas ļoti raksturīgas pazīmes: pārāk smails vai saīsināts purns, izteikti pazemināta muguras līnija, daudz liekas ādas, pārāk liels vai mazs svars. Lai gan šo šķirņu veidotājiem un audzētājiem bijuši labi nodomi – dzīvniekā kaut ko izcelt, uzlabot –, taču ne vienmēr tas nāk par labu konkrētās šķirnes dzīvnieku veselībai,
- No medicīniskā viedokļa raugoties, ideāls jeb veselīgs suns ir tāds, kura svars ir vidēji 30 kg. Dzīvnieki, kas ir ievērojami vieglāki vai smagāki, ir pakļauti dažādām veselības problēmām. Piemēram, gigantisko šķirņu pārstāvjiem ir milzīga slodze uz kāju locītavām un saitēm, savukārt miniatūrajiem sunīšiem locītavu iedobes ir pārāk mazas, lai tajās labi fiksētos kauli, zūd locītavu stabilitāte.
