Kaprīzais un agresīvais kaķis
Par šādiem kaķiem mēdz teikt, ka viņi ne tikai staigā, kur pašiem tīk, bet arī dara, kas vien ienāk prātā. Varam jau arī vilkt paralēles ar cilvēkbērnu audzināšanu – šādiem kaķiem mazotnē nav iemācīts vārdiņš nedrīkst. Nepaklausīgos tāpēc nedrīkst sodīt ar iepēršanu – tas radīs vēl lielākas problēmas. Šādi kaprīzi un agresīvi kaķēni biežāk ir jāsamīļo, jāņem rokās. Ja kaķēns izlaiž nagus, mīļošana jāpārtrauc, skaļi sakot nedrīkst. Bieži vien dzīvnieka agresivitāte ir izskaidrojama ar bailīgumu.
Dažkārt kaķi ne vien izlaiž nagus, bet arī šņāc un sprauslo. Šādā gadījumā var atbildēt ar tādu pašu sprauslāšanu vai arī ņemt talkā ūdens pulverizatoru, ja kaķis spļaudās bieži un neganti. Nokaitināts kaķis var arī nervozi skrāpēt gludu virsmu, parasti šādas kustības liecina, ka kaķis zaudējis pār sevi kontroli. Ja kaķēns vēl mazs, viņu var ievīstīt siltā dvielīti un tā censties samīļot, bet dusmīgam pieaugušam kaķim labāk paklāt vecu paklājiņu, uz kura viņš skrāpējoties var atbrīvoties no nervozitātes.
Dzīvnieka agresivitāte nereti izskaidrojama arī ar savas teritorijas aizsardzību. Visbiežāk to novēro, ja mājoklī mīt vairāki dzīvnieki, it īpaši jau vēl viens kaķis. Neatliks nekas cits, kā pacietīgi iemācīt viņiem atrast kopēju valodu, nevis censties vienu no otra norobežot. Pamēģini abus mazliet iesmaržināt ar vienu un to pašu odekolonu. Vienāda smarža kaķiem mazinās atšķirīguma izjūtu.