Dvēseles ceļojums
Mumifikācijas pamatbūtība slēpjas nelaiķa sagatavošanai aizkapa dzīvei. Ēģiptiešu vidū valdīja pārliecība, ka aizgājējs tiešām dzīvos aizkapa dzīvi, ja sarkofāga iekšienē tiks iegravēts tā vārds vai vairāki vārdi, ja sarkofāgā tika guldīti vairāki cilvēki.
Senie ēģiptieši ticēja, ka, cilvēkiem mirstot, dvēsele atstāj ķermeni, tomēr pēc apbedīšanas dvēsele atgriezīsies ķermenī un mūmija turpinās dzīvot pēcnāves dzīvi. Lai tas notiktu, ķermenim jābūt labi saglabātam, to mumificēja, ietina autos un guldīja zārkā vai mūmijas sarkofāgā.
Britu vēstures muzejs skaidro, ka Seno ēģiptiešu vidū, ļoti nozīmīga tradīcija bija nelaiķa mutes atvēršana. Tam tika izmantots speciāls rīks. Šo rituālu veica, lai pēcnāves dzīvē aizgājējs būtu spējīgs ēst, dzert, elpot un runāt, tādējādi paužot savus uzskatus un vērtības.
Citi lasa
Lai aizgājējam dotu spēku piecelties un lai tas varētu ēst un dzert, Senie ēģiptieši sarkofāga aizmugurē hieroglifus izkārtoja vertikālā līnijā, kas stiepās visa sarkofāga garumā. Šai līnijai tika piešķirta simboliska nozīme, kas reprezentē mugurkaulu.