Mumifikācijas process ilga 70 dienas
Zinātnieki apgalvo, ka šo rituālu veica īpašs priesteris, visa procesa laikā atkārtojot lūgšanas. Mumificēšana tika sākta ar visu iekšējo orgānu izņemšanu, kurus pēcāk vai nu novietoja traukos ap ķermeni, vai arī iebalzamēja, lai tos varētu ievietot atpakaļ iekšā ķermenī.
Kad no ķermeņa tika izņemti visi iekšēji orgāni, priesteris izmantoja īpašu sāli ,natronu, lai no organisma izvadītu visu mitrumu. Pēc šī procesa, priesteris, kas veic mumifikāciju, aizpildīja visas dobās vietas ar lina audumu un ievietoja mākslīgās acis, lai aizgājējs pēc iespējas vairāk izskatītos tā pat kā savas dzīves laikā. Nākamais mumifikācijas posms bija nelaiķa ietīšana lielā daudzumā lina auduma, starp auduma kārtām izmantojot sveķus, lai nodrošinātu mūmiju pret ārējo faktoru bojājumiem.
Neskatoties uz to, ka mūmijas ilgā mūža noslēpums ir visu iekšējo orgānu izņemšana, kas glābj ķermeni no satrūdēšanas, pētnieki ir atklājuši, ka Seni ēģiptieši nekad no ķermeņa neizņēma mirušā sirdi. Viņi uzskatīja, ka sirds ir cilvēka dvēseles, būtības un intelekta centrs.