Tāpat kā novembra galvenajos svētkos – Mārtiņos – arī Katrīnas dienā senāk apkārt staigāja ķekatnieki. Taču šajā dienā gājienos galvenā loma bijusi jaunām meitām. Par to vēsta ticējumi, piemēram, “Katrīnas dienā meitas pārģērbjas un staigā apkārt, par ko dabū ēdamas lietas, vilnu un linus.” Pētnieki norāda, ka ķekatu tradīcijās ir skaidri saskatāmi seni auglības rituāli, ar mērķi sētai un saimniecībai piesaistīt labklājību, veiksmi un bagātību. Jautrais ķekatu jeb budēļu laiks turpinās līdz pat februāra sākumam – Meteņiem.
Tautas dziesmās Katrīna saukta arī par “badastakli” un “bada cūku”, kas iespējams bija skaidrojums saistībā ar gaidāmo Adventes laiku, kad katoļiem sākās gavēnis un bija jāpārtrauc visas izpriecas un trokšņaini sarīkojumi.
Latviešu tradīcijās Katrīna ir ierindojusies lopu patronu grupā, līdztekus cūku Tenim, govju Māršaviņai, zirgu Ūsiņam u.c., kļūdama par kazu un aitu aizbildni. Tāpēc Katrīnas diena bija arī lopu un kustoņu svētki, jo ticēja, ka pulksten divpadsmitos naktī, cilvēkiem nezinot, lopi gāja baznīcā. Senāk arī tika uzskatīts, ka līdz Katrīnām nedrīkst vilnu cirpt, jo Katrīnas naktī aitas iet baznīcā un kaunas turp plikas doties.
Neatņemama Katrīnas dienas tradīcija ir arī precinieku zīlēšana. Ticējums vēsta – “Kas Katrīnas vakarā atmeties uz ceļiem noskaita piecus pātarus, tas nakti redzēs sapnī nākamo sievu vai vīru.”
Senāk šī diena bija ļoti svarīga arī laika vērošanā. Ticējumi vēsta, ka Katrīna parasti atkausē Mārtiņa būvētos ledus tiltus.
- Ja Katrīnās līst, tad Andreja dienā būs salna.
- Ja līst – 4. decembrī arī līs.
- Ja stipri vēji un gaudo kā vilki – ziema būs stindzinoša.
- Ja Katrīnas dienā laiks kūst, tad ziema būs silta.
- Ja Katrīnās salst, tad Andreja dienā līs.
- Ja Katrīnas dienā salst, tad visa ziema būs auksta.
- Ja Katrīnās sniegs, tad līdz 6. decembrim ziemu nav ko gaidīt.
Avots: No profesora P. Šmita grāmatas Latviešu tautas ticējumi