- Pieaudzis nīlzirgu tēviņš var viegli pārkost 3 metrus garu krokodilu.
- Nīlzirgi, kad pilnībā iegremdējas ūdenī, cieši aizver nāsis.
- Behemota koduma spēks ir 230 kilogrami.
- Proporcionāli nīlzirga galva ir viena no lielākajām galvām pasaulē.
- Behemotam ir milzīgas plaušas, pateicoties tām viņš var aizturēt elpu līdz 5 minūtēm.
- Nīlzirga mute var atvērties gandrīz 120 centimetru.
- Behemoti un vaļi cēlušies no kopēja senča.
- Nīlzirgi spēj izdot skaņas kā virs ūdens, tā zem ūdens. Šie dzīvnieki arī dzird gan virs, gan arī zem ūdens.
- Visi nīlzirgi dzimst ūdenī. Jaundzimis nīlzirga mazulis sver vidēji 50 kilogramu.
- Meklējot piemērotu barību, nīlzirgi nakts laikā var noiet 10 kilometrus.
- Jo vecāks behemots, jo lielāks viņa svars.
- Iznākot krastā, nīlzirgi zaudē vairāk ūdens nekā jebkurš cits zīdītājs.
- Nīlzirgi dzīvo tikai saldūdenī un absolūti nav pielāgoti dzīvei sālsūdenī.
- Lai arī behemots ir tikai uz pusi mazāks par ziloni, viņam nepieciešama tikai 1/6 daļa no tā, ko apēd zilonis. Vienas nakts laikā nīlzirgs apēd aptuveni 60 kilogramu zāles.
- Zāli nīlzirgi plūc ar biezajām un muskuļotajām lūpām. Ilkņi barības iegūšanā netiek izmantoti.
- Lai arī nīlzirgs izskatās resns un tūļīgs, ar īsajām kājelēm viņš mierīgi var noskriet cilvēku. Īsās distancēs nīlzirgs var sasniegt ātrumu līdz 30–40 kilometriem stundā.
- Behemotam ir viena no cietākajām ādām uz planētas.
- Karstā laikā vai kad ilgstoši atrodas saulē, nīlzirga āda sārtojas. Kādreiz kļūdaini domāja, ka nīlzirgi izsvīst asinis. Taču patiesībā tas ir īpašs sekrēts, kas izdalās no ādas, lai pasargātu dzīvnieku no ādas apdegumiem. Kad sekrēts izdalās, tas ir bezkrāsains, taču gaismas iedarbībā ātri krāsojas no rozā līdz pat brūnam tonim. Sarkanais (hipposudoric acid) un oranžais (norhipposudoric acid) pigments pasargā nīlzirga ādu arī no bakteriālām slimībām, kā arī absorbē saules gaismas ultravioletos starus.
- Acis, ausis un nāsis nīlzirgam uz galvas atrodas maksimāli augstu, tādējādi, iegremdējoties gandrīz pilnībā ūdenī, tas var ilgstoši zvilnēt, dzesēties un pasargāt sevi no karstuma un saules stariem.
- Visbīstamākais un agresīvākais dzīvnieks Āfrikā ir nevis lauva vai krokodils, bet nīlzirgs. Nīlzirgi nogalinājuši daudz vairāk cilvēku nekā jebkurš cits plēsējs. Turklāt reizēm behemots var uzbrukt arī situācijās, kad cilvēks to nav izprovocējis.
- Savvaļā pieaugušam nīlzirgam tikpat kā nav ienaidnieku. Par lauvas vai krokodila medījumu var kļūt tikai ļoti vājš un slims dzīvnieks vai mazulis.
- Nīlzirga dzīves ilgums ir atkarīgs no zobu nodiluma. Ja tie būs pilnībā nodiluši, dzīvnieks nevarēs košļāt barību, kā rezultātā nomirs no bada.
- Behemotu ādu daudzās Āfrikas valstīs izmantoja un turpina izmantot dažādu amatniecības izstrādājumu izgatavošanai. Piemēram, apļiem, uz kuriem tiek apstrādāti dimanti.
- Nīlzirga priekšzobi ir gari un atgādina ilkņus. Augšējo priekšzobu garums ir 23 cm, bet apakšējo garums var sasniegt pat 70 cm, apmēram 30 cm atrodas smaganās. Šāds nīlzirga zobs sver ap 3 kilogramiem. Dažas ciltis Āfrikā izgatavo zobu protēzes no behemotu zobiem.
- Labi paēdušiem nīlzirgiem vēders tik ļoti nokarājas, ka ejot var pat aizskart zemi. Pieauguša nīlzirga kuņģī var atrasties līdz 200 kg sagremojamas barības.